Rīgas Doma dārzā māksliniece ierīko spēļu laukumu

Doma ir par to, ka daudzi Latvijas bērni par savām mājām sauc Īriju u.c. ārzemes. Pirms aizlidot - padomāt, ko varam darīt šeit, - piemēram baznīcas dārzā ierīkot spēļu laukumu. Tā būtu kā zīme Latvijas nākotnei. Jaunā māksliniece droši kaut ko tādu domājusi, bet paskaidrojumā "nolaidusies" līdz vienkāršākajam skaidrojumam, jo nepasakot , - rosina domāt skatītāju.

Kāda tur māksliniece! Ideja nav .....apbrīnas vērta. Un nav pašas roku darināts, pasūtija šūpoles un neveiksmīgi apkrāsoja! Talants! Īstie mākslinieki sevi nedēvē par māksliniekiem, kamēr viņu darbi par tādiem nav nosaukti. Un šo par mākslas darbu nev nosaukt! Par kaut kādu, pieņemsim, dizaina objektu vai kādu savdabīgu akciju, bet ne par mākslu. Vārds māksliniek ir austākais apzīmējums, kā var nodēvēt meistaru. Un šis apzīmējums ir jānopelna. Diemžēl, ar šūpolēm tas netiks nopelnīts! Uztaisi ko paliekošu, kaut ko oriģinālu, ar savu domu, kuru spēj saprast ne tikai pats mākslinieks(kā šūpoļu gadījumā), bet gan visi mākslas apbrīnotāji. Tas ir grūti izdarāms, retais to spēj. Un tā pamatā ir gudra gava, pieticība, degsme, filozofija, ambīcijas, vēlme uz pārmaiņām un savādāka domāšana, nestandarta utt......... Mākslu cilvēki nespēj novērtēt mūsdienās. Piemērs. Apskatieties LMA diplomdarbu bildes.................. 3 konzervu bundžas salīmētas kopā, cīgu paciņas un vēl vis kaut kādi mēs*i........ Visas šīs dizaina skolas rada nedaudz nepareizu izpratni par mākslu......... Senākos laikos tika ņemti mācekļi, kam meistari nodeva savas zināšanas un meistarību. Un šīs apmācības ilga tieš''am ilgi. Nevis kā mūsdienās, 4 gadi mākslasskolā un skaities "mākslinieks"........... Mļēēeee.......

a moskva berļin arī ir?