Taisija Poluikēviča porcelāna ražotnē strādāja kopš mācību pabeigšanas Lietišķās mākslas vidusskolā 1957. gadā (diplomdarbs izstrādāts mākslinieces Rimmas Pancehovskas vadībā) līdz pat aiziešanai pensijā 20. gs. 80. gadu izskaņā. Darba gados viņa – līdzās Valdim de Būram un Levonam Agadžanjanam – bija viena no nedaudzajām autorēm, kurām ražotnē bija iespēja strādāt gan ar fajansu, gan porcelānu: klasisko un plānsienu – veidot formas un piedāvāt dekorus.
Pusdienu servīze Spīdola un tējas servīze Marijka atspoguļo 20. gs. 60. gadu atkušņa jeb pēckara modernisma stilistiku. 20. gs. 70. gados tapa populārā, plaši tiražētā kafijas servīze Vasara, 20. gs. 80. gados – tējas servīze Anita un tējas jeb kafijas servīze Karīna. Tās visas bija porcelāna servīzes plašam patēriņam, kuru grafisko dekora risinājumu piedāvāja gan pati autore, gan arī lielākā daļa rūpnīcā strādājošo kolēģu, kuras bija specializējušās tieši dekoru izveidē: Maija Zagrebajeva, Natālija Laminska, Mirdza Jurča, Tamāra Meija-Bukovska, Aija Mūrniece, Larisa Maksimenkova, Ilona Priedkalne, Ilga Dreiblate, Beatrise Kārkliņa, Māra Genere, Dace Blūma, Antoņina Paškēviča un citas.
Mazākās sērijās tapa grezni rotātas plānsienu porcelāna servīzes – Regīna, Ija, Rasa, Vakars, Jūrmala – dažas no tām nonāca līdz patērētājiem, dažas saglabājās kā ekskluzīvas autortirāžas vai autordarbi, arī – pašas Taisijas Poluikēvičas dekorētas vai ar citu autoru – visbiežāk Maijas Zagrebajevas – unikāliem apgleznojumiem.
Tāpat kā visi rūpnīcā strādājošie mākslinieki, arī Taisija Poluikēviča darbojās radoši, veidojot unikālus mākslas darbus dažādos materiālos un oriģinālās dekorēšanas tehnikās. Sākotnēji tie bija keramiskie materiāli un māla apstrādei līdzīgi paņēmieni, taču, attālinoties no izglītības iestādes un iestrādājoties rūpnīcā – dominēja porcelāns un apgleznojums ar kobaltu, izpildīts ar brīvu roku un akcentēts ar zeltu.
Līdzās sarežģītiem un laikietilpīgiem ražošanas uzdevumiem, kā servīzes, un autordarbiem, Taisija Poluikēviča izpildīja lielu daudzumu darba uzdevumu, saistītu ar plaša patēriņa priekšmetu dizainu sadzīves lietošanai. Viņa radīja trauku komplektus bērniem, ko lietot gan mājas apstākļos, gan bērnudārzos u.c. iestādēs, kurās uzturas bērni. Deserta trauku komplektus, piena krūkas un ūdens kannas kopā ar krūzēm. Autores veidotie trauku komplekti brokastīm – liela tilpuma tējas krūzes Una, Tulpe, Apetīte u.c. – risināja problēmu, ko parasti pārmeta rūpnīcas produkcijai: pārāk mazu tilpumu tējas un kafijas traukiem. T. Poluikēvičas darbu klāstā tādu individuālu priekšmetu kā pelnutrauki, garšvielu trauki, svečturi, vāzītes, sīkplastika pa darba desmitgadēm ir radīti dučiem.
Īpaši izceļama ir Taisijas Poluikēvičas darbība zinātnē un pētniecībā: 1969. gadā viņa absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju (tolaik – T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija), mākslas vēsturnieces Gundegas Ivanovas vadībā izstrādājot diplomdarbu Padomju porcelāns Rīgas ražotnēs. Šajā darbā iestrādātā hronoloģija un tēzes kļuva par pamatu tālākai porcelāna pētniecībai un kalpoja par vadmotīvu kolekcijas veidošanai Rīgas Porcelāna rūpnīcas muzejā, kas iestādē tika dibināts 20. gs. 70. gadu sākumā – šī kolekcija šobrīd veido Rīgas Porcelāna muzeja krājuma kodolu.
2021. gada sākumā muzejs saņēma atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā Arhitektūras un dizaina nozarē un par saņemto finansējumu varēja izpildīt pētījuma projekta pirmo posmu: Latvijas institūciju un organizāciju kolekcijās, kā arī privātpersonu īpašumā esošo Taisijas Poluikēvičas darbu apzināšanu un daļēju fotofiksēšanu tālākai izpētei. Ilgtermiņā projekta rezultātā plānots izdot publikāciju par šo Latvijas dizaina ainā svarīgo autori.