Ar saviem darbiem Prerafaelītu brālības dalībnieki pirmo reizi iepazīstināja pirms 170 gadiem – 1849. gadā. Ekspozīcija Prerafaelītu māsas Londonā ievērojami papildina ieskatu šīs kustības pārstāvju daiļradē, izgaismojot divpadsmit sieviešu ieguldījumu. Izstādē ir gan jaunatklājumi, gan iepriekš neredzēti darbi no muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Prerafaelītu māsas vēsta par sievietēm, kuras dažādos veidos spēlēja būtisku lomu prerafaelītu mākslā no 1850. līdz 1900. gadam. Kas viņas bija? Mākslinieces, amatnieces, dzejnieces, sievas, māsas, mūzas, modeles un asistentes.
"Izstāde nav stāsts par dzimumu konkurenci, sieviešu ignorēšanu, ekspluatāciju vai tiesību ierobežošanu. Tas ir vēstījums par sieviešu un vīriešu līdzāspastāvēšanu. Ekspozīcija veicina sapratni par to, ka mākslas radīšanā ir iesaistīti dažādi cilvēki. Sievietes ir pelnījušas atzinību prerafaelītu mākslā – viņas ne tikai redzamas gleznās, bet arī aktīvi darbojušās aizskatuvē," uzsver projekta Prerafaelītu māsas kuratore Džena Mārša.
"Prerafaelītu kustība bija atvērta sievietēm. Katrai no divpadsmit dāmām izstādē ir sava telpa un savs stāsts. Pat ja runājam par modelēm, var droši apgalvot, ka šīs sievietes bieži ir uzņēmušās iniciatīvu, nevis bijušas vīriešu mākslinieku atklātas," saka Džena Mārša. "Sievietes, kuru vīri radīja mākslu, daudzos gadījumos spēja izveidot ar viņiem līdzvērtīgu radošu partnerību, un bez šīm sievietēm prerafaelītu māksla nebūtu tik izcila un slavena, kāda tā ir," piebilst kuratore.
Izstādē var aplūkot mākslinieču Džoenas Boisas-Velsas, Marijas Spartali-Stilmenas un Evlinas de Morganas darbus, kā arī uzzināt par modelēm Eniju Milleri, Faniju Kornfortu un Faniju Ītoni. Ekspozīcijas varones ir dzejniece, māsa un modele Kristīna Roseti, modele, sieva un menedžere Efija Greja-Milē un modele, māksliniece un sieva Džordžiāna Bērna-Džonsa. Pirmo reizi plašāka publika var uzzināt par Elizabeti Sidalu ne tikai kā par Džona Evereta Milē gleznas Ofēlija modeli, bet arī par viņu kā mākslinieci un dzejnieci. Džeina Morisa un Marija Zembeko arī ienāca mākslas pasaulē kā modeles, vēlāk viņas kļuva par mūzām un prerafaelītu kustības ikonām. Džeina Morisa bija talantīga amatniece, savukārt Marija Zembeko – tēlniece.
Ekspozīcija ļauj iepazīt jaunā gaismā Prerafaelītu brālības zvaigznes – gleznotājus Džonu Everetu Milē, Viljamu Holmenu Hantu, Danti Gabrielu Roseti, Edvardu Bērnu-Džonsu un Viljamu Morisu. Viņi atbalstīja sievietes un bija no tām atkarīgi gan dzīvē, gan mākslā. "Kad runa ir par prerafaelītu mākslu, cilvēki uzreiz iztēlojas skaistas sievietes greznās kleitās ar kupliem matiem. Taču šīs sievietes nekad nav bijušas pasīvas manekenes. Viņas ir bijušas aktīvas radošā sociālā loka dalībnieces, kuras palīdzējušas izveidot prerafaelītu kustību tādu, kādu mēs to pazīstam," apgalvo kuratore Džena Mārša.
Izstāde Prerafaelītu māsas būs aplūkojama līdz 26. janvārim.
Informācija: npg.org.uk