Pēc diskusijām LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts ir gandarīts: " Visiem muzejiem Baltijas reģionā ir kopīgas problēmas, domājot gan par apmeklētāju paradumiem, gan digitālās pasaules izaicinājumiem, gan par to, cik daudz nozīmē vides un infrastruktūras sakārtošana. Bet, protams, ir arī atšķirības. Un tur jau ir tā burvība, ka to individualitāti saglabājam."
No citiem muzejiem LNVM atšķiras arī ar to, ka tas mitinās pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. "Tas jau ir kultūrpolitikas redzējums. Ja Mākslas muzeja un Kara muzeja ēkas asociējas ar muzeju, tad Saktas ēka, kur šobrīd esam, tam īsti neatbilst. Tuvākajās nedēļās beidzot sāksies Rīgas pils kastelas atjaunošana, un plānots, ka Rīgas pils korpusā varēsim sākt darboties 2024. gada beigās," komentē T. Ķikuts.
Taču galvenais ir muzeja saturs. LNVM izstāžu zālē līdz 30. decembrim apskatāma izstāde Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?, kas ļauj iepazīt muzeja vēstures epizodes un izzināt LNVM darbību šodien. "Muzeju vēsturei pievēršoties, var atrast dažādus interesantus rakursus. Jaunajā Pulka ielas glabātavā, kur var pieteikties arī ekskursijā, glabājas 99% no LNVM bagātībām, priekšmeti tiek restaurēti, pētīti, ekspozīcijā iespējams izlikt pat mazāk par 1%. Kurus izvēlēties, kāpēc? Izstādē Tuvplāni ir arī videostāsti, kas ļauj saprast, ko muzeja darbinieki dara. Darbs ir specifisks un interesants gan restauratoram, gan pētniekam, gan krājumu glabātājam," stāsta Toms Ķikuts. Izstāde nenozīmē tikai skatīties, bet arī piedalīties. "Rādām priekšmetus, kas nav redzēti un, visticamāk, tik drīz ekspozīcijā arī nenonāks, jo ir necili, taču slēpj dziļu un nozīmīgu pētniecisku lomu. Izstādes teksti ir kā jautājumi un atbildes, un mēs aicinām arī apmeklētājus pamēģināt, piemēram, atrast kādam priekšmetam īsto vietu kolekcijā," teic Toms Ķikuts.
No visiem izstādes eksponātiem pats vēsturnieks ar gandarījumu skatās uz unikālu, vairāk nekā 1000 gadu senu bronzas bļodu. "Tā ir ļoti plāna, daudzus gadus gulējusi zemē un pēc tam arheologu glabātavā. Tā rekonstruēta ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, ieliekot to speciāli izdrukātā pamatnē tādā formā, kāda tā vēsturiski ir bijusi. Bija vajadzīgs speciāls 3D printeris. Priekšmets ir atguvis sākotnējo veidolu, un to ieraugām pirmo reizi," atklāj Toms Ķikuts. Uzmanību viņš pievērš arī izstādes afišā attēlotajam lībiešu kāzu vainadziņam.