Slepenie pastnieki un kā uz tiem valsts var ietaupīt?

Konfidenciāla informācija atbilstoši likumam ir valsts noslēpuma klasifikācijas veids. Kas gan ir noslēpuma cienīgs stingro pastnieku un maigo pastnieču rokdarbos, iznēsājot iesmaržinātu vēstuļu sainīšus, rēķinu ķīpas, avīžnieku nedarbus un pa kādai bandrolei? Bažas, ka pastnieki izpļāpās CIP, FIB vai Sarkanā pusmēness cietuma esību leišu pierobežā?Izrādās – nē! Konfidenciālie līgumprojekti tik vien paredz, ka pasta darbinieki atsakās no savām elementārajām tiesībām, kas pienākas pēc Darba likuma. Atsakās no jebkāda rakstura pretenzijām pret darba devēju, apņemas necelt prasību tiesā par atjaunošanu amatā vai jebkuru citu prasību. Ko pastnieks gūst pretim? Nelikumības – pretēji Darba likuma 112. pantam samazinātu atlaišanas pabalstu, ko turklāt neizmaksās atlaišanas dienā, bet prettiesiski vairākas nedēļas pēc tam. Turklāt „uz paša vēlēšanos” atlaistais pastnieks uzņemas šajos līgumos „neizpaust tā saturu, kā arī jebkuru citu informāciju”, citādi no vainīgā varēšot piedzīt „radītos zaudējumus”.Skaisti! Žēl tik, ka šo paverdzinošo papīru, kur nav kaunējušies ierakstīt, ka saistības ir „no brīvas gribas, bez viltus” un pildāmas „godprātīgi”, gatavojis ne kaktu kantoris, bet valstij pilnībā piederošs monopolists, kura kapitāla daļas tur Satiksmes ministrija. Ko var pārmest privātuzņēmējam, ja tik nekrietni darās valsts?Pastniekus var mierināt – atbilstoši Darba likuma 6. pantam nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji likumiem pasliktina darbinieka stāvokli.Bet, sagaidu, ka šī monopolista valde sniegs izsmeļošus paskaidrojumus gan publiski, gan pēc likumsakarīga izsaukuma uz ministrijas sarkanā paklāja Gogoļa ielā.