Spiestuves mūža kāpšļi

"Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas Stefenhāgenu izdevniecības un spiestuves arhīvs, tāpēc tika nolemts izmantot šo gadījumu un parādīt to plašākai publikai," atklāj izstādes Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919 kuratore Lilija Limane, kura šo pienākumu dala kopā ar Paulu Daiju. Šis arhīvs nonācis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pēc spiestuves degšanas un ietver sevī ļoti bagātīgu informāciju. 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva izstāžu zālē apskatāmajā ekspozīcijā var iepazīties ar dokumentiem, kas saistīti ar Stefenhāgenu uzņēmuma rašanos un lūzuma punktiem tā darbībā. Viens no tiem liecina par Johana Frīdriha Stefenhāgena iecelšanu Kurzemes hercoga iespiedēja amatā 1769. gadā, ar kuru tiek datēta viņa dzimtas izdevniecības un spiestuves sākotne. Jaunībā pastrādājis par bārddzini un ķirurgu Kurzemes galmā, savas dzīves laikā viņš kļuva par vienu no pirmajiem brīvā tirgus ekonomikas pārstāvjiem Baltijas grāmatizdošanā. 

Šajā izstādē eksponēti Stefenhāgenu uzņēmuma rēķini, kvītis, līgumi un cita veida dokumenti, kas ne tikai ļauj izsekot līdzi tā saimnieciskajai darbībai, bet arī kalpo kā puzles gabaliņi toreizējās uzņēmējdarbības kopainas apjaušanai, savukārt ģimenes sarakste, ielūgumi, biedra kartes un tamlīdzīgas lietas – augstāko aprindu sadzīves uzburšanai. Te ir gan uzaicinājums uz Jelgavas airētāju kluba balli, gan apģērbu veikala Karl Berris rēķins Heinriham Šākam-Stefenhāgenam, kurš kļuva par pēdējo dzimtas piederīgo pie izdevniecības un spiestuves stūres. 

Izstādē var aplūkot uzņēmumā iespiesto produkciju, kas laista klajā simt piecdesmit gadu laikā. "Kopējais iespieddarbu skaits ir četri tūkstoši kā minimums, bet viss nav uzskaitīts – it īpaši beigu periodā, kad viņiem bija daudz sīkas produkcijas: etiķetes, programmas, afišas," piebilst Lilija Limane, iepazīstinot ar īpaši šai izstādei izvēlētu septiņdesmit iespieddarbu izlasi, kas sakārtota hronoloģiskā secībā.