Kopā ar Matisu, Pikaso un Degā viņš tiek uzskatīts par vienu no XX gadsimta nozīmīgākajiem modernās mākslas pārstāvjiem, kas vienlīdz spilgti izpaudies gan glezniecībā, gan tēlniecībā. Izstāde Londonā, kas tapusi sadarbībā ar Alberto un Anetes Džakometi fondu (Parīze), iepazīstina ar mākslinieka skulptūrām, gleznām un zīmējumiem. Ekspozīcijā ir vairāk nekā 250 darbu, kas radīti piecos gadu desmitos.
20. gados Džakometi pārcēlās no dzimtās Šveices uz Parīzi, kur iesaistījās kubisma, vēlāk arī sirreālisma kustībā. Viņa daiļradē izpaudās interese par Ēģiptes un Āfrikas mākslu, etrusku un acteku mākslu, dekoratīvo un primitīvo mākslu. 1941. gadā Džakometi atstāja Parīzi un devās uz Ženēvu, kur palika līdz Otrā pasaules kara beigām. Tajā periodā viņš sāka veidot mazas reālistiskas skulptūras kniepadatas lielumā – tās varēja salikt sērkociņu kastītēs. Pats tēlnieks skaidrojis, ka miniatūrās vēlējies iemiesot atmiņas par draugu, kuru no attāluma redzējis Parīzē.
Pēc atgriešanās Francijā Džakometi pievērsās garenu, tievu, izstieptu figūru veidošanai – šīs ir viņa visvairāk pazīstamās skulptūras, kurās atbalsojas pēckara perioda eksistenciālais izmisums un holokausta traģisms. Katra figūra izskatās atsvešināta un izolēta – tā nav statuja, bet noslēpumaina mirāža. Tie ir novājināti cilvēki, kuri zaudējuši visu, tomēr joprojām stāv taisni, kaut kur dodas un uz kaut ko norāda ar savām tievajām rokām. Kritiķi uzsver, ka šajos darbos ir jūtams Džakometi morālais dziļums – viņš kā neviens cits tā laika mākslinieks akcentē izdzīvošanas spēku un manifestē mūsu kopīgās cilvēciskās pamatvērtības, žēlsirdību un tieksmi pēc patiesības.
Izstādē ir apkopotas ne tikai bronzas skulptūras, bet arī ģipša un māla darbi. Džakometi paticis strādāt ar ģipsi un mālu, jo šie plastiskie materiāli ļāva viņam brīvi eksperimentēt, mainīt darbu formu un skrāpēt virsmu. Daudzi no šiem trauslajiem darbiem ceļo ārkārtīgi reti. Londonā var aplūkot darbu sēriju Venēcijas sievietes, kuru mākslinieks izveidojis 1956. gada Venēcijas biennālei, un šīs skulptūras ir redzamas vienkopus pirmo reizi pēc 61 gada pauzes.
Informācija: www.tate.org.uk