"Divdesmitā gadsimta sākumā Parīzi satricināja impresārija Sergeja Djagiļeva Krievu sezonas, kurās piedāvāto baleta izrāžu elpu aizraujošo scenogrāfiju un kostīmus veidoja Leons Baksts, Aleksandrs Benuā un Nikolajs Rērihs. Pirms tam viņi kā mākslinieku apvienības Mir iskusstva pārstāvji bija pilnībā sašūpojuši Pēterburgas mākslas dzīvi," atgādina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece, iepazīstinot ar jauno izstādi, kas skatāma muzejā Rīgas birža. Līdz 28. augustam tajā ir atvērta ekspozīcija Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas, kas veltīta ievērojamā gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta (1866-1942) 150. dzimšanas dienai.
Šī izstāde ir viena no starptautiskā projekta Leona Baksta laiks un daiļrade ekspozīcijām, no kurām pirmā tika atklāta mākslinieka dzimtenē Baltkrievijā (viņš ir dzimis Krievijas impērijā, Grodņā). "Pēc dažu mākslas zinātnieku domām, Leons Baksts bija vispazīstamākais mākslinieks Pirmā pasaules kara priekšvakarā," uz viņa zvaigznes tā laika spozmi norāda diplomāts, rakstnieks un "izstāžu cikla tēvs" Vladimirs Ščastnijs un piebilst, ka ekspozīciju mērķis ir ne tikai iepazīstināt plašāku publiku ar Leona Baksta daudzpusīgo daiļradi un atgādināt par Krievu sezonu fenomenu, bet arī lauzt stereotipu par skaisto laikmetu, kas mūsdienās asociējas tikai ar divu mākslinieku vārdiem - austrieti Gustavu Klimtu un čehu Alfonsu Muhu.
Atdzīvinātā skice
Pēc izstādes Minskā Leona Baksta jubilejai veltītais ekspozīciju cikls tupinājās Lietuvā, līdz sasniedza Latviju (jau nākamā gada sākumā Viļņā tiks realizēts vēl viens abu Baltijas valstu sadarbības projekts, kad tiks atklāta krievu mākslinieka Nikolaja Rēriha daiļrades izstāde). "Tās visas ir atšķirīgas," par trijās pilsētās sarīkotajām ekspozīcijām uzsver Daiga Upeniece. Rīgas biržas Lielās izstāžu zāles centrā kā īpašs akcents novietota latviešu mākslinieku Roberta Rubīna un Dzintara Krūmiņa īstenotā videoprojekcija. Tajā izmantots Leona Baksta uzzīmētās Ugunsputna kostīma skices motīvs komponista Igora Stravinska viencēliena baletam Ugunsputns, kura horeogrāfija tika uzticēta Mihailam Fokinam.
"Šis darbs ir atsauce uz deviņpadsmitā gadsimta franču dzejnieka romantisma pārstāvja Teofila Gotjē vārdiem, ka deja ir atdzīvināta glezniecība," paskaidro Rīgas biržā redzamās izstādes kuratore Vita Birzaka. Ekspozīcija sadalīta divās daļās, no kurām viena ir veltīta teātra pasaulei - kustīgajai, mainīgajai un brīvajai. Tajā redzamas Leona Baksta kostīmu skices, kā arī oriģinālie kostīmi, izrāžu afišas un plašs fotomateriāls, kas dokumentē Sergeja Djagiļeva trupas Ballets Russes uzvedumus. Vislielākais skaits no izstādē aplūkojamajiem eksponātiem atceļojuši no Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzeja un papildināti ar darbiem no Baltkrievijas uzņēmuma Belgazprombank kolekcijas.
Kleopatras vara
Leons Baksts ir izdomājis kostīmus un dekorācijas tādām Djagiļeva krievu baleta izrādēm kā Dafnīds un Hloja, Šeherezāde un Kleopatra, kurā galvenajā lomā bija leģendārā dejotāja Ida Rubinšteina. "Neticami erotiskie kostīmi un daudzkrāsainās parūkas tūlīt pat atspoguļojās Parīzes modē," atskan no blakus zāles - šajā izstādē ir integrēta Krievu muzeja veidotā dokumentālā īsfilma par ekspozīcijas galveno varoni - meistaru ar izteiktu individuālo rokrakstu un izsmalcinātu gaumi, kurš kļuva par vienu no orientālisma modes radītājiem un eksotikas elegances kultivētājiem Eiropā divdesmitā gadsimta sākumā. "Ātrums, ar kādu sievietes reaģēja uz katru viņa fantāziju, pārsteidza pašu Leonu Bakstu."