Pēdējo dienu straujie notikumi un sabiezinātās krāsas tomēr nerada sajūtu, ka politiķi, īpaši ministru prezidents, stāsta visu patiesību. Pat ja premjers nemelo, viņš tomēr selektīvi izvēlas informāciju, kuru pavēstīt sabiedrībai. Vakardienas paziņojums par bīstamo čekistu un citu specdienestu darbinieku bandu drīzāk izskatās pēc mēģinājuma novērst uzmanību no ļoti būtiskām problēmām. Piemēram, Gulbja lieta nav vienkārša krimināllieta, jo tā tiek izmantota, lai pierādītu, ka Vaškevičam ir uzbrucis kāds krimināls grupējums. Vēl jau gan nav noskaidrota kāda ir patiesā Vaškeviča loma un vai viņš pats nav kāda krimināla grupējuma dalībnieks, kurš savu augsto valsts amatu savas kriminālās darbības piesegšanai.
Gulbja mistiskais leciens pāri Salu tilta margām liek domāt par to vai pati policija mūsu valstī nav daļa no kautkādas mafijas, ja nepēj īsti paskaidrot kā notikušais varēja notikt. Tāpat gan Gulbja leciens, gan Kalvīša vēlme atbrīvoties no Loskutova rada aizdomas, ka premjers un viņa biedri spēlē kādas ne īpaši tīras un godīgas spēlītes.