Vai templim jāpaliek tur, kur tas radīts?

Ir vērts palasīt gan rakstu, gan komentārus. Abi divi liecina par mūsu sabiedrības attīstības līmeni. No vienas puses autore tiešām nepiedāvāja savu subjektīvo vērtējumu, acīmredzot gribot palikt objektīva un neitrāla pret visām pusēm. visdrīzāk pietrūkst pagaidām drosmes un pieredzes uzņemties atbildību par saviem vārdiem. Tai pat laikā, raksts liek aizdomāties par to, ka mākslas pasaule var būt par lielās ekopolitikas sastāvdaļu. Proti, par to smalko cilvēku prātu grozītāju, kas nav tieshi saskatāms. Par to smalko politisko instrumentu, kas neļauj atgūties, jo ilgā laika periodā veido uzskatu formācijas tik plašā diapazonā, ka indivīdam nav iespējas vairs saskatīt paša viedokļa saknes. Un šajā brīdī vērts pievērsties lasītāju komentāriem, kas atspoguļo tikai un vienīgi steigu, vēlmi pēc komforta, kurā slinki kādu noriet no augšējā plaukta. Visdrīzāk, tas iemesls arī tam jautājumam, kas pastarpināti tika rosināts attiecībā un nepalikšanu vietā, kur cilvēks piedzimst. Reti kurš taču aizdomājas, ka varbūt kādam augstākam spēkam ir savs matemātisks aprēķins uz konkrēta indivīda nepieciešamajām vajadzībām? Tādēļ lielas cilvēku masas dodas tur kur vieglāk. līdzīgi kā ļaujas alkaholismam un narkomānijai. Vienkārši bēgot no dzīves reālijām. Tādēļ, var protams apriet raksta autori, bet diemžēl arī degradējošās žurnālistikas līmenis atspoguļo vienu sabiedrības sejas šķautnēm;)

ir tik feini šie augstprātīgie vērtējumi - vienmēr brīnos, kāpēc šo komentāru autori neiedāvā publikai savas šedevrālās, dziļās domas