Pēdējā partija ir pret politisko reklāmu. Pašreiz, kad Latvijas iedzīvotāji, kārtējo reizi ir spiesti samierināties ar politiķu apmaksāto uzbāzību, gribas nedaudz pakavēties pie notikumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar pašu dārgāko vēlēšanu kampaņu 2002.gadā.
2001. un 2002.gadā vairāk kā 30 Latvijas uzņēmumi pārskaitīja daudzus miljonus it kā apdrošināšanas kompānijai "Nilreb Profit Center AB" par finanšu risku apdrošināšanu.
Ir pagājis ilgs laiks kopš šiem finanšu darījumiem, bet daudzi Latvijas pilsoņi joprojām groza galvas un nesaprot, kas spieda tik daudzus Latvijas uzņēmējus tik lielus līdzekļus pārskaitīt kaut kādai fiktīvai apdrošināšanai. Pirms tam tika konstatēti atsevišķi uzņēmumi, kas līdzīgiem mērķiem aizskaitīja naudu uz Delaveras štatu ASV, bet tur VID neko nevarēja padarīt (likumi traucēja).
Palasot 2005.-2009. gada tiesu spriedumus, redzams, ka, iespējams, sakarā ar garājām rindām tiesu iestāžu gaiteņos, tiesu lietvedībā joprojām figurē atsevišķas lietas par šiem pārskaitījumiem. Tiesu prakse visai interesanta un es nebeidzu brīnīties, kāpēc neviena medija uzmanību šie daudzmiljonu darījumi neieinteresēja. Tas būtu bijis tik interesants materiāls mūsu analītiskajiem žurnālistiem, Delnai, bet joprojām, pat pēc 8 gadiem, neviens nav uzdrošinājies par šiem fiktīvajiem apdrošinājumiem uzrakstīt.
Cik zinu, internetā ir apskatāma lietvedība par dažiem tiesas procesiem AS "Multibanka" un "Nilreb Profit Center", SIA "Antaris" un "Nilreb Profit Center", a/s "RD Līzinga Grupa" un "Nilreb Profit Center", SIA "Viada" un "Nilreb Profit Center", AS "Virši-A" un "Nilreb Profit Center", kur pēc VID uzrēķiniem uzņēmumi pārsūdzēja papildus budžetā maksājamās summas, tāpēc neaprakstīšu te darījumu būtību sīkumos (kam interesē, var paši izlasīt).
Tie ir tikai daži apelācijas tiesas spriedumi, kas pamato VID nodokļu uzrēķinu pamatotību, bet, kas nekādi neizskaidro, kāpēc nopietni uzņēmēji (arī SIA Kalnozols un partneri, SIA Nelda un daudzi citi), kā arī pat daži no uzņēmumiem, kas konkrētajos gados strādāja ar zaudējumiem, pēkšņi kā sasviluši 2001.gada 1.aprīlī un 1.oktobrī noslēguši sev neizdevīgus apdrošināšanas līgumus, kuru rezultātā milzu summas aizskaitījuši mistiskajam "Nilreb Profit Center", kas naudu aizskaitījis tālāk Krievijas un Ukrainas uzņēmumiem.
Lasot, ka uzņēmumi apdrošinājuši savu darbību, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtermiņa darbības stabilitāti, pārņem tāda neomulības sajūta. Kas bija šīs fiktīvās apdrošināšanas sabiedrības? Kāpēc Krievijā un Ukrainā? Vai tas nebija kaut kāds rekets? Kā kādreiz 90.gados, kad katram veikaliņam kāds Haritonova vai cits grupējums centās uzlikt "jumtu". Bez tam būtu interesanti uzzināt, vai lielie Latvijas nodokļu maksātāji, kas šādi nodrošināja savu uzņēmumu ilgtermiņa attīstību, guva kādu jūtamu labumu no šīs apdrošināšanas.
Interesanti būtu zināt, vai kāds no šiem uzņēmumiem, kas taču bija apdrošinājuši finanšu riskus (Latvijas apdrošinātāji šādu pakalpojumu nesniedza), saņēma no apdrošinātāja kompensāciju, kas segtu VID uzrēķinu ?
Interesanti, ka uzņēmums Nilreb, no otra gala lasot ir Berlin, tātad vienkārša anagramma, kā piemēram ar nekustamo īpašumu tirdzniecību un tūrismu saistīts uzņēmums Berlīnē.
Cilvēkiem, kas Latvijas presē lasījuši par nebūšanām VID, izdzirdot vārdu - anagramma, prātā nāk Dinaz grupējums, kas izvairījās no daudzu miljonu nodokļu parādiem, sadibinot daudzas ķēžu firmas, kas, vienā kabinetā sēžot, pa apli veikli pārsvieda Dinaz DUS īpašumus un naudas līdzekļus viens otram kā basketbola bumbu, beidzot izkūpot caur firmu SIA "Agalas", kuras nosaukumu žurnālisti bija atšifrējuši kā anagrammu - Salaga. SIA"Agalas" bija piereģistrēta uz kāda Daugavpils rajona Naujenē dzīvojoša arodskolnieka vārda un, protams, ka VID palika ar "garu degunu".
Bet aprakstītajā gadījumā interesanti, ka tieši 2001. un 2002.gadā uzņēmējiem ļoti sagribējās apdrošināt savu uzņēmumu finanšu riskus. Lai saprastu, kāds tam iemesls, ir lietderīgi papētīt, kas notika Latvijā šajā laikā.
Izrādās, ka laikā, kamēr Latvijas uzņēmēji čakli pārskaitīja naudiņu savam "jumtam" Nilreb, politiķi un Delna rēķināja, cik izmaksās pašvaldību un 8.Saeimas vēlēšanas. Viens no Delnas pētījuma secinājumiem bija, ka 8.Saeimas vēlēšanas visām partijām kopā izmaksās aptuveni 4 miljonus. Pēc iesniegtajām atskaitēm redzams, ka aptuveni šādā summā partijas arī iekļāvušās, bet vienlaikus konstatēts, ka partijām daudz neskaidru ziedotāju. Zinot, ka partiju biedru maksas parasti ir 1 Ls mēnesī un arī no algām biedri nemasā "10 tiesu", labi ja tie, kas ir "uzņēmumu padomēs" kaut ko noziedo....
2001.gada 11.martā bija pašvaldību vēlēšanas, bet 2002.gada 5.oktobrī - 8.Saeimas vēlēšanas.
Ar lielāko mandātu skaitu Rīgas domes vēlēšanās uzvarēja partijas Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija un PCTVL.
Ar lielāko balsu skaitu 8.Saeimas vēlēšanas uzvarēja Jaunais laiks – 26 vietas (jauna partija), Apvienība PCTVL – 25 vietas, Tautas partija – 20 vietas, LPP – 10 vietas (daļēji jauna partija).
Šo vēlēšanu rezultāti bija pārsteigums. Balstoties uz pirmsvēlēšanu aptaujām Latvijas Ceļam tika prognozētātas 15 vietas Saeimā, savukārt Latvijas Pirmajai Partijai prognozes bija pretējas - pastāvēja iespēja nepārvarēt 5% slieksni. Rezultāti izvērtās gaužām citādi: LC neiekļuva Saeimā, savukārt LPP ieguva vairāk nekā desmit vietas tajā.
Vai vēlēšanas būtu bijušas iemesls, kāpēc Latvijas lielākie uzņēmēji caur Zviedriju nesavtīgi pārskaitīja miljonus uz Ukrainu un Krieviju ? Un vai tam nav kaut kāda līdzība ar to, kas notiek Latvijā pašreiz ? Vai arī pašreiz uzņēmēji, paši būdami krīzes žņaugos, neziedo mistiskas naudas summas mērāmas miljonos, savai "finanšu risku apdošināšanai" ? Vai, kad un kā viņi saņem "apdrošināšanas kompensāciju" ?
Vai mēs to kādreiz uzzināsim ? Kamēr Latvijā nebūs neatkarīga prese un kamēr politiskajām partijām būs vajadzīgas apmaksātās politiskās reklāmas, tikmēr ne.
Bet par to, ka mums nav neatkarīgu mediju, vakar jau vienojās potenciālie premjera kandidāti: http://ej.uz/7e1.