Vecrīgā arheoloģisko izrakumu laikā atrasti 2.pasaules kara laikā vācu armijas paslēptie zelta stieņi 7 miljardu latu vērtībā

Atvainojos Diena.lv klientiem par šādu nosaukumu – šis bloga ieraksts nebūs par zelta stieņiem. Bloga ieraksta nosaukums ir tikpat melīgs, cik ziņa par meteorīta nokrišanu Mazsalacā. Taču, reklāmas guru vārdiem izsakoties, esmu izveidojis „sabiedrības simbiozi”. Izlasot nosaukumu, Jūs, iespējams, ieinteresējāties.

Uz sekundes simtdaļu varbūt pat noticējāt un nopriecājāties? Sak’ – varbūt tomēr nevajadzēs to aizņēmumu no SVF. Neliela narkotika uz mazu brītiņu. Bet vai tā patiešām bija „kā spēle, kur visi zina, ka spēlējas ar informatīvo lauku”? Manuprāt, nē. Tā bija zemene. Nevis tā zemene, kura ar plikiem pupiem reiz _simbiozes _dēļ futbolistiem, apsargiem, līdzjutējiem un saviem pēcnācējiem par prieku skraidīja pa futbola laukumu. Bet zemene, kura mums tiek vicināta deguna priekšā un tiek atņemta ikreiz, kad gribam to apēst. Kad gribam ko labu, kaut ko citu.Paldies „meteorītu lietas” inscenētājiem, kas vēlreiz atgādināja: „Kukū, stulbenīt, šajā valstī meli _rullē_! Pat ziņa par dabas parādību ir meli! Fikcija un vīzija.”Un tagad viena _šīzīga _ideja. Iedomājieties, ka reklāmista visiem nosūtītā atklātā vēstule ir šīs _simbiozes_ sastāvdaļa, kuras mērķis, izmantojot telekomunikāciju kompānijas resursus, ir pašreklāma. Kādēļ gan ne! Ir taču starpība, kā reklamēt savus pakalpojumus. Variants Nr. 1: „Gadu pirms nozīmīgiem notikumiem valstī meklējam politisko partiju, kura spētu samaksāt ļoti, ļoti daudz par reklāmu, kuru pamanīs visi. Ir pieredze. Garantijas. Rekomendācijas.”Variants Nr.2:„-” Teksta nav. Tas nav vajadzīgs. Jo visiem tāpat ir skaidrs, kurš ir guru. Jo cits domu lidojums, cits līmenis :)Neesmu Latvijā. Notikumiem sekoju ar interneta starpniecību un no attāluma patiešām izskatās, ka kāds reklāmists ieguvis daudz lielāku publicitāti nekā notikums. Bet vispār, ne man spriest - esmu tikai kordiriģents. Šobrīd atrodos Spānijā, rīt ar kori piedalāmies starptautiskā koru konkursā. Tagad man jāizdomā, kā lai koristus pirms atbildīgās uzstāšanās pārliecinu par to, ka pārstāvēt Latviju ir gods.Lai pārliecinātu, pašam ir jābūt pārliecinātam.Muļķīgi, ne?