Prominentāko šīgada festivāla Positivus viesu sarakstā ir arī Grandmaster Flash jeb Džozefs Sadlers (59) – Barbadosā dzimis un Ņujorkas Bronksā audzis mākslinieks. Viņš ir viens no hiphopa dīdžejošanas mākslas pionieriem, kurš aizsācis vairākas tehnikas, kas kļuvušas par neatņemamām sastāvdaļām ne tikai hiphopa mūzikā vien. Tā ir vienas muzikālas frāzes jeb ritma fragmenta atkārtošana, tā saucamās cilpas, īsu, no jebkāda žanra mūzikas paņemtu, pēc dīdžeja domām, piemērotu fragmentu iemiksēšana konkrētā vietā un arī skrečošana jeb plates ritmiska griešana ar roku turp un atpakaļ, ja netiek gluži uzskatīta par Grandmaster Flash izgudrojumu (šie lauri piederot Teodoram Livingstonam jeb Grand Wizzard Theodore), tad viņš to pilnveidojis tiktāl, ka tā kļuvusi populāra un saglabājusies.
Atšķirībā no mūsdienām, kad šajās darbībās tiek iesaistīti visu šo procesu atvieglojošie datori un citas ierīces, Grandmaster Flash darbarīki bija tikai divi vinila plašu atskaņotāji un miksēšanas pults. To viņš uzsver arī kādā nesenā intervijā, jo, protams, darbā tikai ar rokām un dzirdi saklausāmas neprecizitātes, līdzīgi kā jebkura instrumenta spēlēšanā atšķirībā no tehniski saprogrammētās mūzikas. Viņa mikss The Adventures of Grandmaster Flash on the Wheels of Steel, kurā dzirdami fragmenti, mūsdienu valodā – sempli no Blondie dziesmas Rapture, kas satur repa elementus, un Queen hita Another One Bites the Dust, kļuvis par pirmo dīdžeja priekšnesumu, kas dokumentēts – izdots platē 1981. gadā.
Grandmaster Flash kļuvis arī par pirmo šī žanra mākslinieku, kurš kopā ar savu grupu The Furious Five (1976–1988), kurā bija viens dīdžejs un pieci reperi, 2007. gadā uzņemts Rokenrola slavas zālē, kas tiek uzskatīts par lielu pagodinājumu, ko savā biogrāfijā piemin pat pašas slavenākās rokgrupas.
Izdzirdot vārdu Grandmaster Flash, pirmais, kas nāk prātā, ir 1983. gadā izdotais singls White Lines (Don’t Don’t Do It), ko kļūdaini mēdz uzskatīt par kokaīna lietošanas propagandu, kaut gan patiesībā tas brīdina no atkarības, jo nereti nosaukuma turpinājums iekavās tiek atmests. Arī YouTube tas atrodams kā Grandmaster Flash gabals, un pat uz plates ir rakstīts "Grandmaster Flash & Melle Mel", tāpēc pārsteidzoši, ka viņa paša diskogrāfijas sarakstā tas netiek pieminēts. Izrādās, ka tā ir bijusi ierakstu kompānijas Sugar Hill Records viltība – viņu pieminēt kā šī gabala autoru, jo patiesībā Džozefs Sadlers tajā nemaz nepiedaloties. Tomēr dziesmas līdzautors esot Melvins Glovers jeb Melle Mel, viens no grupas Grandmaster Flash and the Furious Five reperiem, tātad nemaz tik tālu tas viss nav.
Dziesma daudz populārāka kļuva Lielbritānijā nekā Amerikā, un 1995. gadā tās roka kaverversiju ierakstīja angļu grupa Duran Duran, kuru savukārt labāk pieņēma nevis Anglijā, bet ASV deju klubos, kur krietni pārākā oriģinālversijas plate droši vien dīdžeju krājumos no biežas spēlēšanas bija nodilusi vai atlikta malā kā vecmodīga un apnikusi. Jebkurā gadījumā šo rindu autora krājumos tā ir un joprojām tiek lietota diezgan bieži.
Interesanti, vai misters Grandmaster Flash uz šī eksemplāra atstātu savu autogrāfu, ja viņam Salacgrīvā to palūgtu, vai sadusmotos un pārlauztu to uz pusēm? Varbūt drošības pēc jādod tukšs vāks? Tā vai citādi, fakts, ka festivālā Positivus ar saviem paraugdemonstrējumiem viesosies dīdžejošanas mākslas pionieris Grandmaster Flash, priecē un to noteikti jādodas skatīties, kaut arī viņš, kā jau tas cienījama vecuma vīriem raksturīgi, pats līdz galam nenovērtē savas agrīnās tikai analogās darbības unikalitāti un izmanto mūsdienu tehnoloģijas, uzskatot, ka tās palīdz un paplašina iespējas. Jebkurā gadījumā šis ir atgādinājums, ka hiphops ir radies jau septiņdesmitajos, un pēc loģikas tam, tāpat kā pankrokam vai sintpopam, šodien vajadzētu būt jau novecojušam žanram, bet tā tas nenotiek.
Grandmaster Flash
uzstāsies piektdien, 14. jūlijā, plkst. 1 uz Nordea skatuves