Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Otrdiena, 7. februāris
Ričards, Rihards, Nelda, Rišards

Sinfonietta Rīga uzstāsies Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouws

Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē muzicēs pasaulslavenajā Amsterdamas koncertzālē. Pie orķestra diriģenta pults stāsies sens orķestra draugs un Latvijas klausītājiem labi pazīstams mūziķis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmā oboja Aleksejs Ogrinčuks.

Nedēļu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienai veltītā koncerta Latvijas Nacionālajā teātrī Sinfonietta Rīga par mūsu valsts kultūras sasniegumiem vēstīs no prestižās Amsterdamas Concertgebouw skatuves. Koncertu tiešraidi 27. novembrī nodrošinās Nīderlandes Radio NPO 4, un sadarbībā ar Eiropas raidorganizāciju apvienību EBU to būs iespējams attālināti noklausīties arī vairākās citās Eiropas valstīs.

Iepriekš Sinfonietta Rīga koncertējusi arī citviet Nīderlandē – Roterdamā, Amsterdamā, Eindhovenā.

Īpaši šim nozīmīgajam notikumam sagatavotajā koncertprogrammā Sinfonietta Rīga atskaņos Jozefa Haidna, Sergeja Prokofjeva un Johana Sebastiāna Baha mūziku. Orķestra vadības groži šajā nozīmīgajā notikumā uzticēti obojistam un diriģentam Aleksejam Ogrinčukam, ar kuru orķestri saista daudzi spilgti sadarbības brīži. Kritiķu allaž cildinātais un klausītāju mīlētais obojists Aleksejs Ogrinčuks (1978) koncertē jau kopš trīspadsmit gadu vecuma. Par nozīmīgāko pagriezienu Ogrinčuka muzikālajā karjerā kļuva 1998. gadā izcīnītā pirmā vieta Ženēvas Starptautiskajā mūzikas festivālā. Viņa pedagogu vidū pirmkārt būtu minams leģendārais franču obojists Moriss Burgs, kura pieredzi un zināšanas Ogrinčuks ar izcilību licis lietā savā muzikālajā karjerā un kā mācībspēks šo bagātību nodod tālāk nākamajām mūziķu paaudzēm.

Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw ir viena no pasaulē pazīstamākajām, akustiski izcilākajām koncertzālēm. Tās pirmsākumi meklējami 1882. gadā, kad Amsterdamas Odeona teātrī tika dibināta publiskā akciju sabiedrība modernas koncertzāles celtniecībai. Vieta tika izvēlēta ārpus Amsterdamas vēsturiskā viduslaiku centra, kūdras purvos, kas šodien neapšaubāmi ne mazākajā mērā vairs neasociējas ar nomali. Teritorija, kas Amsterdamas pašvaldībā tika iekļauta tikai 1896. gadā, tika intensīvi apgūta. Iepretim topošajai Concertgebouw ēkai 1885. gadā tika uzbūvēts arī Karaliskais mākslas muzejs. Pēc arhitekta Ādolfa Leonarda van Genta projekta tapusī Concertgebouw ēka pēc piecu gadu celtniecības ar svinīgu koncertu tika atklāta 1888. gada 11. aprīlī.

Līdztekus Bostonas Symphony Hall un Vīnes Musikvereinsaal Amsterdamas Concertgebouw Lielā zāle tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām akustiskajām koncertzālēm pasaulē. Ēkas 125. gadadienas svinību laikā 2013. gadā Concertgebouw ieguva karalisko titulu un tagad nes Karaliskās Concertgebouw zāles nosaukumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja