Pārējo nepieciešamo finansējumu instrumenta iegādei, apmēram 28 000 eiro, piekritusi piešķirt Kultūras ministrija. Instruments ir unikāls – tā kopējais izgatavošanas laiks aizņem vairāk nekā 12 gadus. Iepirkuma rezultātā fagota ražotājs jau atrasts, un instruments LNSO rīcībā varētu nonākt gada otrajā pusē.
"Ikviena orķestra kvalitatīvam skanējumam ir nepieciešami augstas klases instrumenti, tikai tā saviem klausītājiem varam nodrošināt vislabāko muzikālo pieredzi. Fagots ir viens no skaistākajiem koka pūšaminstrumentiem, un mūsu orķestrī to spēlē pieci mūziķi. Taču orķestra īpašumā līdz šim bija tikai viens fagots, pārējie instrumenti pieder vai nu mūziķiem personiski, vai arī citiem orķestriem. Tādēļ esam neizsakāmi priecīgi un pateicīgi par to, ka ar LNSO fonda un Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu jau šogad orķestra rīcībā nonāks jauns, izcils fagots. Domāju, ka visnepacietīgāk šo brīdi gaida Jānis Semjonovs, viens no izcilākajiem Latvijas solo fagota spēles meistariem," stāsta LNSO direktore Indra Lūkina.
"Profesionālos simfoniskos orķestros ir ļoti augstas kvalitātes prasības kā pret mūziķiem, tā pret instrumentiem. Mums jāspēj realizēt ļoti smalkas skaņas nianses un detaļas. Izgatavošanas ziņā fagoti ir vieni no sarežģītākajiem mūzikas instrumentiem. Tie tiek gatavoti no ļoti specifiskas kļavas koka šķirnes, un pēc koka nozāģēšanas to nepieciešams 10 līdz 12 gadus kaltēt īpašā telpā, kur tiek uzturēta konkrēta gaisa temperatūra un mitruma līmenis. Tas nepieciešams, lai turpmākajā izgatavošanas vai lietošanas procesā instruments neplaisātu. Ne mazāk sarežģīta ir taustiņu tehniskā mehānika. Fagots sastāv no četrām daļām, kas pirms katras spēlēšanas tiek saliktas kopā, un salikta instrumenta aptuvenais garums ir 1,5 metri. Instrumentam jābūt pareizi izgatavotam, lai tas spētu ilgi kalpot un dažādu ārēju apstākļu ietekmē nedeformētos. Lai arī visi fagoti izskatās līdzīgi, tiem ir dažādas tembrālas atšķirības, kas svarīgas atkarībā no mūziķu un orķestru prasībām. Tādēļ pirms instrumenta iegādes mūziķi dodas uz ražotni, lai izmēģinātu vairākus instrumentus un saprastu, kurš būs piemērotākais tieši viņiem. Ir bijuši gadījumi, kad neviens no ražotāja piedāvātajiem instrumentiem nav bijis atbilstošs un jāgaida vēl kāds brīdis līdz jaunu instrumentu izgatavošanai," skaidro LNSO fagotu grupas koncertmeistars Jānis Semjonovs.
Viens no LNSO fonda dibinātājiem – Jānis Jenzis – stāsta, ka LNSO fonds dibināts ar mērķi radīt platformu kvalitatīvai sabiedrības iesaistei orķestra attīstībā, un ir prieks, ka šo mērķi izdodas realizēt: "Vēlos pateikt lielu paldies LNSO fonda biedriem un ziedotājiem, kas ar savu ieguldījumu sniedza iespēju daļēji palīdzēt LNSO ar brīnišķīgā pūšaminstrumenta iegādi. Liels paldies arī Kultūras ministrijai, bez kuras iesaistes trūkstošo līdzekļu piešķiršanā šis process nebūtu iespējams."
Savukārt LNSO fonda valdes priekšsēdētājs Edgars Saksons atgādina, ka fagots diemžēl nav vienīgais instruments, kas ļoti trūkst orķestra pilnvērtīgam skanējumam: "Mūsu fonds ir lepns ar saviem atbalstītājiem, kuriem ir svarīgas Latvijas kultūras vērtības un kuri ziedo savus personiskos līdzekļus šo vērtību stiprināšanai! Esam pateicīgi visiem, kuri atbalsta fonda aktivitātes, ļaujot LNSO dāvāt jaunu pūšaminstrumentu. Tomēr diemžēl tas nav vienīgais instruments, kas tik ļoti nepieciešams orķestra kvalitatīvām skanējumam. Nav noslēpums, ka Lielās ģildes flīģeļa tehniskais stāvoklis neļauj Latvijas izcilākajiem pianistiem un LNSO draugiem – Vestardam Šimkum, Daumantam Liepiņam, Reinim Zariņam, Agnesei Egliņai, Osokinu ģimenei – , kā arī daudziem citiem klausītājiem pilnībā nodot savas mākslinieciskās domas lidojumu. Tādēļ LNSO fonds izsludina jaunu ziedojumu ciklu, ar kura palīdzību ceram divu gadu laikā savākt līdzekļus jauna Steinway & Sons koncertflīģeļa iegādei, kas priecēs klausītājus Lielās ģildes renovētajās telpās vai iespējams – jaunajā koncertzālē."