Augstu vērtē Latvijas Radio kora sniegumu Nīderlandē

A.Mocarta Rekviēmu. No 5. līdz 13. februārim Latvijas Radio koris Nīderlandē sniedza piecus koncertus — četrus no tiem slavenajā Amsterdamas “Concertgebouw” Lielajā zālē. Būdama mājvieta arī Nīderlandes Karaliskajam “Concertgebouw” orķestrim, kurš pašlaik strādā pasaulslavenā latviešu maestro Marisa Jansona vadībā un respektablā izdevuma “Gramophone” starptautiskajā aptaujā pērn atzīts par labāko orķestri pasaulē, šī koncertzāle ir slavena gan bagātās vēstures, gan akustisko un arhitektonisko īpašību, gan bagātīgā lielisku koncertu piedāvājuma dēļ. Sagadījies, ka šī tur ir latviešu sezona: aizvadītajā gadā tur debitējuši diriģents Andris Nelsons, mecosoprāns Elīna Garanča, 22.februārī mazajā zālē koncertciklā «Jaunie talanti» muzicēs pianists Vestards Šimkus. Bet no no Latvijas kolektīviem šajā zālē līdz šim uzstājies vienīgi orķestris «Kremerata Baltica».«Koncertēt Amsterdamas Concertgebouw ir katra mūziķa sapnis» – saka Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, kurš turnejas koncertos diriģēja Valentīna Silvestrova a cappella opusu “Diptihons”. «Šķiet, šo notikumu var salīdzināt ar Oskara ceremonijas pasniegšanu. Pirms koncerta divi vīri ar milzīgu liftu mūs uzveda kaut kur ēkas augšējos gaiteņos. Lika sastāties pie divām milzīgām parādes durvīm, savstarpēji saskatījās un tad – ar lielu vēzienu durvis atvēra vaļā, laižot mūs sarkano paklāju izklātā arēnā pie prasīgās publikas. Sarkans (purpurs) ir visur – zāles krēsli, koridori – tas piedod svinīgu sajūtu. Lielā zāle, kurā notika koncerti, ir atturīga, bez liekiem arhitektūras rotājumelemetiem, taču visapkārt tai izvietoti komponistu portretu ciļņi ar iegravētiem uzvārdiem. Dziedāt «Rekviēmu» gribējās katram no viņiem» — iespaidos dalās kora māksliniece un muzikoloģe Inga Žilinska. Saspringumu vairojis arī tas, ka klausītāju sēdvietas slavenajā zālē izvietotas arī uz skatuves abpus ērģelēm, orķestrim un kori. Koncertzāles sargs, kurš kontrolē kustību pie mākslinieku ieejas, sagaidot koristus un arī diriģentu Sigvardu Kļavu, pārsteidzis viņus ar atzīšanos, ka ieraksts, ko viņš tobrīd klausījās, ir  «youtube.com» interneta vietnē sameklēts Latvijas Radio kora ieskaņojums no iepriekšējo gadu koncertiem Hārlemā. Tā patiesi bijusi dīvaina sajūta – sargs sagaida dziedātājus ar viņu pašu dziedātu skaņdarbu ierakstu!«Parasti Mocarta «Rekviēmu» atskaņoju kopā ar lielu orķestri un daudz lielāku kori! Tāpēc, jāatzīst, sākotnēji biju visai skeptiski noskaņots – kā 25 balsis spēs piedziedāt tik lielas zāles, kādas ir Amsterdamas “Concertebouw” un Roterdamas «De Doelen» zāle. Taču viņi to izdarīja pārsteidzoši labi un mums nebija nekādu problēmu!» — priecājās diriģents Jakovs Kreicbergs. Saistībā ar latviešu mūziku viņa vārds izskanējis jau vairākkārt – 1999.gadā Londonas Alberta zālē diriģēja Pētera Vaska Otrās simfonijas pasaules pirmatskaņojumu, bet kopā ar Pitsburgas simfonisko orķestri viņa lasījumā skanēja Artura Maskata „Tango”. Latvijas Radio kora turnejas noslēgumā viņš jau izteicis korim piedāvājumu 2010/2011 gada sezonā doties uz Motekarlo dziedāt Mocarta Rekviēmu viņa vadībā ar Montekarlo orķestri. «Ar nepacietību jau gaidu šo tikšanos un esmu pārliecināts, ka nākotnē mūs gaida vēl vairāki kopīgi projekti,» komentē J.Kreicbergs. Visas Radio kora koncertprogrammas Nīderlandē bija veidotas pēc uzaicinātāju  izvēles, bet uzaicinājuma iemesls bija izcili novērtētie S.Rahmaņinova un V.Silvestrova mūzikas koncerti Nīderlandes pilsētās 2007.gadā un Eiroradio tiešraidē sasniedza arī Latviju. Kora solo koncertā Roterdamas Sv.Lorensa baznīcā koris Kaspara Putniņa vadībā atskaņoja Gevina Braiersa “Kadmana rekviēmu”, Olivjē Mesiāna “Piecus dziedājumus”, bet Sigvarda Kļavas vadībā A.Šnitkes “Grēksūdzes psalmus”. «Kora skanējums, skaņas veidošanas kultūra ir tas, kas mūs atšķir pasaulē. Pēc Latvijas notikumiem un runām par kora slēgšanu, protams, koris turnejā atguvis pašapziņu un ticību saviem spēkiem. Daudz veselīgāka un sirsnīgāka ir arī iekšējā gaisotne,» atgriežoties no turnejas, teica S.Kļava. Šobrīd korim ir bezalgas atvaļinājums, kura laikā kora grupa strādā par Komponistu savienības atrastiem līdzekļiem, lai piektdien, 20.II muzicētu koncertā «Veltījums Maijai Einfeldei» Latviešu Biedrības Zelta zālē.