Pie diriģenta pults stāsies pats Tomass Adess. Laikraksta The New York Times mūzikas kritiķis Entonijs Tomasīni, recenzējot Iznīcības eņģeli, bija lakonisks: "Ja šajā sezonā plānojat apmeklēt tikai vienu izrādi, izvēlieties šo."
Uzreiz pēc pasaules pirmizrādes 2016. gada Zalcburgas festivālā Tomasa Adesa jaunākā opera kļuva par sensāciju. Šā gada pavasarī tā guva panākumus Londonas Karaliskajā operā – rets gadījums, kad uz laikmetīgo operu tikušas pārdotas visas biļetes (46 gadus vecais komponists, pianists un diriģents Tomass Adess ir britu nacionālais dārgums)! Tikpat atsaucīgi iestudējumu pašreiz uzņem Ņujorkas publika. Vēlāk Iznīcības eņģelis nolaidīsies Dānijas Nacionālajā operā Kopenhāgenā.
Tomass Adess ir viens no interesantākajiem mūsu laika skaņražiem, kurš sevi ir pierādījis kā spilgts muzikālās drāmas meistars. Šī ir viņa trešā opera; divas iepriekšējās – Piepūderē viņai seju (1995) un Vētra (2003). Iznīcības eņģelis skan angļu valodā, libretu komponists ir sarakstījis kopā ar Tomu Kernsu, kurš ir izrādes režisors.
Operas sižeta struktūra ir tuva Luisa Bunjuela drūmi satraucošās, simboliem un noslēpumiem piepildītās filmas saturam; Bunjuela darbs bieži tiek interpretēts kā skarba Spānijas elites kritika Franko diktatūras laikā. Tas ir sirreāls trilleris ar komēdijas un traģēdijas elementiem. Pēc Gaetāno Doniceti Lučijas di Lammermūras apmeklējuma turīgs aristokrātu pāris uzaicina viesus uz vakariņām savā savrupmājā, no kuras neizskaidrojamu iemeslu dēļ aizbēg visi kalpi, izņemot vienu. Pamazām viesi saprot, ka jūtas psiholoģiski iesprostoti slēgtā vidē, un, dienām ritot, viņos pamostas dzīvnieciski instinkti. Uz jautājumu, kāpēc viņš nolēma komponēt Luisa Bunjuela filmas iedvesmotu operu, Tomass Adess atbild īsi: "Šī bija vienīgā tēma, kurai vēlējos pievērsties."
Kritiķi uzskata, ka komponistam Iznīcības eņģelī ir izdevies notvert pašreizējo sabiedrības noskaņojumu, kurā savijas mulsums, vardarbība, bezspēks un humānisma ideāli, un uzdot sāpīgus jautājumus. Vai mēs jūtamies apcietināti? Kā uzvedas elite? Kā izrauties no zelta būra? Ko mēs darām, lai mainītu situāciju? Kāpēc nerīkojamies? Kāpēc daudzi pārvēršas par barbariem? Kā krīzes brīžos nezaudēt morāles principus?
Tomasa Adesa mūzika ir enerģiska, eklektiska, teatrāla un izdomas pilna, tajā ir jūtama gan spriedze, gan ironija, gan absurda elementi. Tā izvirza ārkārtīgi sarežģītas prasības dziedātājiem; Iznīcības eņģelis ir ansambļa darbs – izrādē piedalās piecpadsmit solistu. Izmantoto instrumentu vidū ir Marteno viļņi (to skanējums simbolizē nepārvaramo spēku, kas neļauj viesiem atstāt māju), ģitāra, miniatūras vijoles. Nepalaidiet garām iespēju dzirdēt jauno operu, kas jau ir pasludināta par mūsdienu klasiku!