Atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Valsts akadēmiskais koris Latvija un diriģents Renē Gulikers (Nīderlande).
"Bernarda Benoliela mūža darbs Infinity – Edge. Transcendental Requiem (Bezgalība – robežmala. Transcendentālais rekviēms) ir rekviēms visiem māksliniekiem, kuru dzīvi izpostījušas kara šausmas. Savu ceļu līdz klausītājiem gaidījis vairāk nekā trīsdesmit gadu, iespaidīgais skaņdarbs pirmoreiz izskanēs laikā, kad tā vēstījums ar katru no mums rezonē jo īpaši tieši un nepastarpināti," stāsta festivāla Arēna direktore Antra Dreģe. Monumentālais opuss komponēts no 1982. līdz 1989. gadam un, daudzkārt pārstrādāts, galējo veidolu ieguvis 2014. gadā. Ilgi gaidīto pirmatskaņojumu festivāls Arēna organizē sadarbībā ar LNSO un mūzikas izdevniecību Donemus.
Detroitā dzimušais Bernards Benoliels (1943–2017) jaunību aizvadījis ASV, 70. gadu sākumā pārcēlies uz Angliju un mūža pēdējos trīsdesmit gadus dzīvojis Amsterdamā, kur 2001. gadā ieguvis arīdzan Nīderlandes pilsonību. Viņa vārds vispirms saistās ar angļu komponista Ralfa Vogana Viljamsa dibinātā fonda R.V.W. Trust vadīšanu. Fonds rūpējas par britu laikmetīgās mūzikas popularizēšanu un attīstību. Benoliels aktīvi darbojies arī muzikoloģijā un komponējis – lēni un rūpīgi, neskaitāmas reizes rediģējot savus darbus. Pasaulei viņš atstājis vien piecpadsmit līdz pēdējam noslīpētus opusus, tostarp simfoniju, stīgu kvartetu un klaviersonātes, kā arī iespaidīgo, teju stundu garo vokālinstrumentālo partitūru Infinity – Edge. Transcendental Requiem.
Bernarda Benoliela mūziku caurvij cieņpilnas un radošas atsauces uz vācu un franču romantismu un jo īpaši – uz Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena daiļradi un skaņražiem, kas dižo meistaru turējuši lielā godā: Johannesu Brāmsu, Hektoru Berliozu, Antonu Brukneru, Rihardu Štrausu, arī Arnoldu Šēnbergu un Edgaru Varēzu. Šīs ietekmes spilgti atbalsojas arī Benoliela mūža darbā Infinity – Edge. Transcendental Requiem, kura tapšanā būtiskas bijušas arī vācu filosofa Frīdriha Nīčes darbos Rītausma: domas par morāles aizspriedumiem (1881) un Viņpus laba un ļauna (1886) izklāstītās pārdomas un uzdotie jautājumi.