Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Brets Valiants, ērģeles un Nosferatu

Amerikāņu ērģelnieks Brets Valiants solo koncertā Ventspils koncertzālē Latvija 31. oktobrī plkst. 20 veidos oriģinālu skaņu celiņu XX gadsimta sākuma šausmu kino klasikai – Frīdriha Vilhelma Mūrnava mēmajai filmai Nosferatu.

Brets Valiants ir mūziķis brīvdomātājs, pat dauzoņa, kurš izmanto katru iespēju atskaņot sev tuvu mūziku uz viņam vistuvākā instrumenta – ērģelēm. Viņš jūtas kā mājās gan koncertzālē, gan svētdienas rītā baznīcā, pie majestātiskā Wurlitzer instrumenta teātrī, arī pie specifiski skanošajām Hammond B-3 elektroniskajām ērģelēm džeza klubā. Visbiežāk lietotie epiteti, ar kuru palīdzību tiek raksturoti Breta Valianta skatuves iznācieni, – aizraujoši, atsvaidzinoši, neierasti un satriecoši.

Ar ērģeļmūzikas skanējuma burvību Brets pirmoreiz sastapās jau agrā bērnībā baznīcā, trīs gadu vecumā. Jau četru gadu vecumā viņš pievērsās klavieru un ērģeļu apguvei. Pirmo darba pieredzi mākslinieks guva agros pusaudža gados, kļūstot par baznīcas ērģelnieku, kam drīz sekoja pirmie starptautiskie koncerti un turnejas. Teju divdesmit gadu Brets Valiants pilda Pirmās Apvienotās metodistu baznīcas ērģelnieka pienākumus Vičitas pilsētā ASV un ir arī šīs pilsētas teātrī rezidējošais mūziķis, ikdienā viņš muzicē uz Wurlitzer instrumenta, kas savulaik turp atceļojis no Ņujorkas Paramount teātra. Ik gadu ērģelnieks sniedz koncertus dažādos filmu festivālos, arī Amerikas Filmu institūta rīkotajā Starptautiskajā filmu festivālā, Amerikas Ērģelnieku ģildes rīkotajos konventos un citos profesionāļu pasākumos.

Kā mēmā kino tapieri un mūzikas autoru Bretu Valiantu darīja slavenu veikums filmās Operas spoks, Dievmātes katedrāles zvaniķis un Spārni. Ventspilī Brets Valiants uz ērģelēm atskaņos pavadījumu hrestomātiskajai vācu režisora Frīdriha Vilhelma Mūrnava 1922. gadā uzņemtajai mēmajai filmai Nosferatu jeb Nosferatu, šausmu simfonija. Filma ir spilgts ekspresionisma paraugs. Tā veidota pēc Brema Stokera pazīstamā romāna Drakula motīviem un tika uzņemta, neraugoties uz to, ka rakstnieks nebija devis atļauju sava romāna ekranizēšanai. Sekoja tiesa, kas vainagojās ar lēmumu filmas eksemplārus iznīcināt. Tomēr Nosferatu ir saglabājusies līdz mūsdienām, ļaujot publikai iepazīt nu jau par klasisku kļuvušo vampīra attēlojumu kino – atdzīvojušos mironi ar gariem nagiem un iespaidīgi milzīgiem priekšzobiem. Mūrnava veikums ir iedvesmojis gan režisorus veidot filmas rimeikus, gan vizuālos māksliniekus un mūziķus. Breta Valianta koncerts kopā ar filmas demonstrējumu Ventspilī izskanēs Visu svēto dienas priekšvakarā.

Top komentāri

klausîtâja
k
Kâds brîvdomâtâjs? Nekas satriecoshs. Esiet mierîgi - laba krogus mûzikanta lîmenî.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja