Svētdien, 27. novembrī, ar franču komponista Fransisa Pulenka operas Karmelīšu dialogi pirmizrādi tika svinīgi atklāta Romas operas 2022./2023. gada sezona. Iestudējumu veidojusi itāļu radošā komanda – Romas operas muzikālais vadītājs Mikēle Marioti un režisore Emma Dante. Par neaizmirstamu notikumu izrādi padara solistu ansamblis, kurā ir gan vairākas nesen uzmirdzējušas zvaigznes, gan opermākslas leģenda Anna Katerīna Antonači.
Režisore Emma Dante ir radījusi vizuāli izteiksmīgu, reliģijas un mākslas simboliem piepildītu iestudējumu, kas ir mūsdienīgs un tradicionāls vienlaikus. Šis ir tas gadījums, kad dinamismu un dzīves spēku izrādei, kurā ir arī viegli komēdijas elementi – mūķenes brauc ar divriteņiem (varbūt tā ir atsauce uz komēdiju ar Luiju de Finesu)! –, piešķir diriģenta, orķestra, kora un solistu sniegums. Režisore nebaidās izmantot katolicisma tēlus, izrādē ir eleganti, estētiski iestudētas mūķeņu pašmocīšanas ainas. Viens no spēcīgākajiem tēliem ir sieviete pie krusta kā Jēzus figūra. Šī opera sludina sieviešu spēku pat nāves priekšā.
Visi sajūsmā
Karmelīšu dialogi ir traģisks, drūms stāsts, kurā ir jāprot ieraudzīt gaismu un cerību. Darbība risinās Franču revolūcijas terora periodā XVIII gadsimta beigās. Operas finālā, skanot biedējošam nāves – perkusiju – instrumentam, uz ešafota apraujas sešpadsmit mūķeņu dzīve (Romas operas sociālajos tīklos var noskatīties video, kurā teātra orķestra perkusionists Roko Luidži Bitondo skaidro un rāda, kā tiek panākts šis asinis stindzinošais giljotīnas skaņas efekts).
Karmelīšu dialogi ir moderna opera, kuras dzīve sākās ar pasaules pirmatskaņojumu Milānas Teatro alla Scala 1957. gadā. Libretu Pulenks ir rakstījis, balstoties Žorža Bernanosa lugā. Kopš 2019. gada Karmelīšu dialogi ir arī Latvijas Nacionālās operas repertuārā, un šī vēsturiski filosofiskā lūgšana par dzīvi, nāvi, brīvību, izvēles spēku, ticību un uzticību saviem ideāliem mūsu klausītājiem ir jau pazīstama.
"Manī valda prieka un satraukuma sajaukums, ko vēl intensīvāku padara mūsu izvēlētais darbs teātra sezonas atklāšanai. Visi esam sajūsmināti, jo šī mūzika ir tik skaista," savas sajūtas pirms Karmelīšu dialogu pirmizrādes raksturo jaunais Romas operas muzikālais vadītājs Mikēle Marioti. "Pulenka opera sakņojas vēsturiskos notikumos, tā vēsta par karmelīšu mūķenēm, kuras brīvprātīgi kļūst par moceklēm. Tas ir kaut kas tāds, kas sniedzas tālāk par reliģiju vai ticību. Šī tēma skar mūs visus, jo ir saistīta ar pārliecības spēku, ar gribu aizstāvēt savas idejas – tas palīdz pārvarēt bailes no nāves. Pulenks ir unikāls autors, un viņa unikalitāte kļuva par iemeslu kritikai, kas viņam tika adresēta. Komponists nav sekojis nekādai modei. Viņa mūzikā atrodam klasicismu, baroku, Monteverdi, franču impresionismu, Musorgski, Prokofjevu – tā ir daudzveidīga kombinācija, kas padara Pulenku par Pulenku!" uzsver diriģents.
Klosterī baiļu nav
Mikēles Marioti interpretācijā Pulenka mūzikā ir dzirdamas visas krāsas un nianses, par kurām runā diriģents. Opera skan pārsteidzoši laikmetīgi un krāšņi. "Šī ir sieviešu opera, un katrs personāžs ir izstrādāts līdz vissīkākajām detaļām. Mūzikā mēs jūtam māsas Konstances vitalitātes spožumu un vecās klostera priores de Kruasī kundzes nogurumu un slimību. Dzirdam, ka māte Marija ir visstingrākā, savukārt marķīza de Laforsa meita Blānša, kura nolemj kļūt par mūķeni, ir vistrauslākā varone. Savā ziņā Blānša ir tā, par kuru mirst de Kruasī kundze. Šī ir vēl viena tēma – mirt, lai glābtu citus. Operā ir arī bailes, bet tās nav klosterī, tās ir ārpasaulē. Baidās Blānšas ģimene, baidās viņas tēvs. Blānšas brālis ierodas klosterī, lai atgrieztu Blānšu ģimenē, bet viņam tas neizdodas. Viņa jau ir izvēlējusies savu ceļu," saka Mikēle Marioti.
Gandrīz visi solisti, kuri piedalās Romas operas jauniestudējumā, Karmelīšu dialogos dzied pirmo reizi. Blānšas lomā debitē amerikāņu soprāns Korina Vintersa, kura šovasar izraisīja sensāciju Leoša Janāčeka Katjas Kabanovas pirmizrādē Zalcburgas festivālā. Viņa ir smalka, emocionāla dziedātāja un aktrise, kura ļauj noticēt visām Blānšas pārvērtībām. Blānšas brāli pārliecinoši atveido krievu liriskais tenors Bogdans Volkovs. Brāļa un māsas satikšanās klosterī ir viena no muzikāli visaizkustinošākajām, melodiski visdaiļākajām operas epizodēm.
Bezbailīgo māsu Konstanci tēlo ungāru soprāns Emēke Barāta, māti Mariju – krievu mecosoprāns Jekaterina Gubanova, jauno klostera priori Liduānas kundzi – poļu soprāns Eva Vesina. Viņas veido izcili līdzsvarotu ansambli. Operas pirmajā cēlienā neatvairāma ir itāļu dīva Anna Katerīna Antonači mirstošās klostera priores de Kruasī kundzes lomā – arī viņai šī ir debija Karmelīšu dialogos. Annas Katerīnas Antonači repertuārā ir Pulenka monoopera Cilvēka balss, un viņa lieliski pārzina komponista pasauli. Savā karjerā Anna Katerīna Antonači ir dziedājusi gan mecosoprāna, gan soprāna partijas, uz skatuves viņa allaž ir magnētiska – māksliniece ir apveltīta ar vienreizēju talantu dramatiski patiesi un oriģināli pasniegt jebkuru muzikālo tekstu, kuram viņa pievēršas.
Karmelīšu dialogu pirmā cēliena kulminācija ir de Kruasī kundzes nāve agonijā. Dažreiz šīs partijas atveidotājas izaicinoši pārspīlē, tēlojot pirmsnāves konvulsijas, bet Anna Katerīna Antonači to nedara – viņa savas varones nāvi nospēlē teatrāli iespaidīgi, bet neupurējot ne gaumes izjūtu, ne mirkļa dramatismu un nezaudējot saikni ar mūziku.
Saliedēti un varonīgi
Režisore Emma Dante ir iestudējusi izrādi par sieviešu spēku un tā avotiem. Režisore ieskatās varoņu likteņos: kas viņas bija pirms nonākšanas klosterī, kāpēc viņas kļuva par mūķenēm, kā attīstās viņu savstarpējās attiecības un kāpēc izšķirošajā brīdī viņas izvēlas mierīgi doties uz ešafotu. "Viņas neatkāpjas no Dieva, neatsakās no ticības. Mēs esam drosmīgas un politiski poētiskas rīcības liecinieki," ir pārliecināta Emma Dante.
"Jau sen esmu vēlējusies iestudēt Karmelīšu dialogus, un ir aizraujoši atklāt sezonu Romā ar tik neparastu operu. Tas ir intīms, filosofisks un apcerīgs darbs. Tas māca, ka šajā dzīves brīdī mums ir jāpavada laiks, lai domātu, lūgtos, iesaistītos dialogā, apcerētu skaistumu un mēģinātu turēties tālāk no šausmām. Opera stāsta par emocionālu procesu, psiholoģisku pieredzi, kas vienlaikus ir arī vispārcilvēciska pieredze. Mūķenes nav gluži tādas pašas operas sākumā un beigās – viņas mainās. Šis iekšējais ceļojums iesaista un uzrunā skatītājus, jo viņi jūt, ka tā ir daļa arī no viņu pieredzes. Māsas dodas evolūcijas ceļā – pretī dzīvei, pat ja izvēlas mirt. Tā noteikti ir mācība, kas ir saistīta ar nostāju pret lietām, kas notiek mums apkārt pasaulē. Aizvien grūtāk ir cīnīties par kādu ideju, un uzņemties rūpes par to, kas notiek apkārt, ir svarīgs žests. Karmelīšu mūķenes to dara, viņas ir apņēmības pilnas un virzās uz savu ideālu saliedēti un varonīgi," Pulenka darba nozīmīgumu formulē Emma Dante.
Karmelīšu dialogi
Diriģents Mikēle Marioti, režisore Emma Dante
Romas operā 4., 6. decembrī
operaroma.it