Drāma top bez stresa

"Darbs rit neierasti ātri, jo, pateicoties vācu mentalitātei, valda lietu kārtība. Viss sākas laikā, visi gatavi, neviens nekavē un neatprasās. Gan man, gan diriģentam ir asistenti, katrs zina, par ko atbild. Te ir ideāli apstākļi darbam: astoņās dienās 16 mēģinājumos uzlikām visus četrus cēlienus," A.Žagars slavē perfekti organizēto darbu, kura dzinulis esot pamatīgā konkurence starptautiski atvērtajā solistu darba tirgū. Ikviens strādājot fanātiski, jo Vācijā ir ļoti daudz labu dziedātāju no visas pasaules. Atbalsts esot arī lieliskais skatuves un darbnīcu tehniskais aprīkojums mūsdienīgajā teātra namā, kurš Erfurtē uzcelts 2003.gadā. Par to priecājas arī jaunā scenogrāfe Ieva Kauliņa un pieredzējusī kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, kuras ir jauniestudējuma komandā. Jau nedēļu pirms pirmizrādes dvēselēs bijis netipisks miers — drošības sajūtu radījusi gatavā dekorācija un iespēja redzēt izrādes aprises. To sekmējis arī tas, ka uzvedumā nav kora, nav masu skatu, kuros A.Žagars mēdz skrupulozi "iztamborēt" katru personāžu. Žila Masnē (1842—1912) opera Verters ir viena no saviļņojošākajām franču lirisko muzikālo drāmu vidū. Atšķirībā no viņa priekšteča Ž.Bizē un paša Masnē citiem šādas ievirzes darbiem te galvenais varonis ir vīrietis. Šai operai ir arī īpašs, mulsinošs "bezmājnieces" liktenis, kas saistīts ar tās dubulto kultūras piederību: mūzikas autors ir franču komponists, taču sižeta pamatā ir vācu vētru un dziņu laikmeta dzejnieka Johana Volfganga Gētes slavenā vēstuļu romāna Jaunā Vertera ciešanas (1774) motīvi. Operas uzmanības fokusā ir Vertera un Šarlotes mīlestība, kura nav īstenojama reālajā dzīvē. Ko izvēlēties — kaislīgu mīlestība vai apsolīto pienākumu? Mierīgu, stabilu, taču garlaicīgu dzīvi bez mīlestības vai fantāzijas un jūtu pasauli? Tāda ir abu galveno varoņu dilemma, kuras strupceļu saasina mīlas trīsstūris un tieši Ziemassvētkos noslēdz Vertera nāve. "Mēs šo drāmu rādām ar kaislīgiem triepieniem, balsoties uz psiholoģiskā teātra pamatiem un attīrot libretu no blakustēliem," atklāj A.Žagars. Jauniestudējuma dramaturgs nīderlandietis Vilems Bruls sākotnēji redzējis Verteru kā egoistisku šantažētāju, kas paštīksmīgi gremdējoties savās emocijās, "izspiež" no otra jūtas vai mīlestību, taču A.Žagars atzīstas, ka dramaturga prombūtnē koncepciju mainījis. "Divu cilvēku attiecībās nevar būt vainīgs tikai viens. Tāpēc man šis varonis ir simpātiskāks. Šarlote dod viņam visu laiku cerības gaidīt, ļauj jūtu ugunskuram degt, jo pati nevar izšķirties starp pienākumu un prātu, kas liek dzīvot vienā virzienā, un karstām jūtām, kas noved no šī ceļa. Abu mīlētāju pašsadedzināšanās (viņi nevar viens bez otra iztikt, bet nevar arī būt kopā!) ved līdz katastrofai. Apstiprinājumu mīlas drāmas mezglojuma neviennozīmībai A.Žagars sadzirdējis operas mūzikā, kurā solistu sniegumu balsta Erfurtes teātra muzikālā vadītāja Valtera E.Gugerbauera diriģētais orķestris. Nācies strādāt ar diviem atšķirīgiem solistu sastāviem. "Savu ideju man bija jāpielāgo izpildītājiem un viņu vecumam. Lai arī Masnē operas varoņi ir tikai 23 līdz 25 gadus veci, mūsu versijā stāsts ir par nobriedušu cilvēku jūtām," tā A.Žagars. Šarlotes lomā vācu soprāns Karola Grūbere, kura dzied arī Vāgnera operu festivālā Baireitā. Tenoriem — amerikāņiem Ričardam Karluči un Ērikam Fentonam esot mazāka aktiermākslas pieredze, taču abi pārsteiguši ar milzīgām darba spējām. Pārējās lomās ir solisti no Somijas un Ungārijas, diriģenta asistents Enriko Kalesso uzaicināts no Itālijas. Izrādes vēl 20. un 28.XII, kā arī 2. un 11.janvārī. Operteātru sadarbība sola, ka šo A.Žagara iestudējumu rudenī redzēsim Rīgā. Brīdī, kad parādīsies recenzijas par Verteru, A.Žagars jau atradīsies Esenē, kur sāks darbu pie A.Borodina operas Kņazs Igors. Pirmizrāde 2009.gada janvāra beigās.