gadu nabadzībā likvidētā kolektīva atjaunošanu. Precīzāk - par pirmajiem soļiem šajā virzienā, jo finanšu atbalstu no valsts budžeta vēl tomēr nav izdevies iegūt. Pagaidām Latvijas Radio bigbends strādās kā projektu orķestris un pateicoties atbalstītājiem tā dēvētajā privātajā sektorā.
Plāni ir lieli. Profesionālisms arī
Atjaunoto bigbendu dzirdēsim jau šogad. Festivāla Rīgas ritmi ziemas koncertu sērija noslēgsies 9. decembrī Rīgas Kongresu namā ar pirmo Latvijas Radio bigbenda koncertu, kurā tas uzstāsies kopā ar amerikāņu džeza zvaigzni, Grammy balvas laureātu, vienu no pasaules labākajiem džeza dziedātājiem Kurtu Ellingu un zviedru trompetistu Lasi Lindgrēnu. Ar a/s Latvijas gāze, Latvijas dzelzceļš Cargo un Rīgas brīvostas pārvaldes atvēlētajiem līdzekļiem bijis iespējams noīrēt mēģinājumiem Latvijas Radio studiju un tuvāko koncertu telpas - Rīgas Kongresu namu un Operas zāli.
Orķestrim ir lieli plāni: nākamo koncertu, kas notiks 28. janvārī Latvijas Nacionālajā operā, tas sniegs kopā ar īpašu viešņu no Itālijas - slaveno dziedātāju Robertu Gambarīni un Maestro Raimondu Paulu, kurš ir atjaunotā bigbenda patrons. Aprīlī (26.IV Kongresu namā) sekos Badija Riča piemiņas koncerts ar slaveno Šveices bundzinieku Džo Džo Maijeru. Plānots veidot arī Imanta Ziedoņa astoņdesmit gadu jubilejai veltītu koncertu un kopā patlaban padomā ir jau septiņi projekti, līdz ar vīziju par dalību Rīgas - kultūras galvaspilsētas 2014. un Latvijas - Eiropas prezidējošās valsts kultūras programmās.
"Šis ir mirklis, kad mums ir svētki," Māris Briežkalns priecājas par profesionālā džeza orķestra tradīcijas atdzimšanu. Atjaunotā kolektīva patrons ir Maestro Raimonds Pauls, Latvijas Radio bigbenda producēšanas vadību uzņēmies Māris Briežkalns ar viņa vadīto Mūsdienu mūzikas centru, savukārt diriģents un repetitors ir jaunais saksofonists Kārlis Vanags, kura izveidotā un veiksmīgi vadītā City Jazz bigbenda mūziķi ir arī jaunā kolektīva radošais pamats.
Likvidēt, lai atjaunotu?
Pirmais džeza kolektīvs ar Latvijas Radio vārdu tika dibināts 1966. gadā. Toreiz tas saucās Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes orķestris un bija skaitā kupls kolektīvs, bigbenda spēku krāšņojot ar "dvēseles stīgām" (stīgu instrumentu grupu.) 1992. gadā kolektīvu pārdēvēja par Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri, ko vienkāršības labad mēdza dēvēt par Radio bigbendu. Pirmais bigbenda vadītājs un diriģents bija komponists Ringolds Ore, bet no 1968. līdz 1991. gadam - vijolnieks un aranžētājs Alnis Zaķis. Latvijas Radio bigbendu ir vadījuši arī Raimonds Pauls un Gunārs Rozenbergs.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas vienīgais profesionālais džeza orķestris Latvijā - Radio bigbends - 1996. gadā diemžēl tika likvidēts. Tas nebija vienīgais sāpīgais grieziens Latvijas mūzikas kultūrai: togad, neraugoties uz skaļajiem protestiem, reorganizēja un likvidēja arī Rīgas Muzikālo teātri, līdz ar to "nogriežot skābekli" operešu un mūziklu žanra attīstībai Latvijā. Gadu vēlāk kārta pienāca valsts filharmonijai līdz ar trim tās kolektīviem: kādreiz starptautiski slaveno Latvijas filharmonijas kamerorķestri, klavieru trio un valsts deju ansambli Daile. No visa nosauktā atdzimis ir vienīgi kamerorķestris - jauna kolektīva, Sinfonietta Rīga veidolā, pēc desmit gadu pārrāvuma šajā mūzikas žanrā, ko ļoti smagi izjuta gan mūziķi, gan komponisti. (Atliek tikai atgādināt, ka togad, kad likvidēja filharmonijas kamerorķestri, darbu zaudēja arī tā jauniņā čelliste Kristīne Blaumane, kura paglābās studijās Londonā. Tagad viņa ir Londonas filharmoniskā orķestra čellu koncertmeistare. Likvidētajā kamerorķestrī blakussēdošā, talantīgā čelliste Marta Sudraba savukārt atspērienu guva Gidona Krēmera jaunveidotajā Baltijas orķestrī Kremerata Baltica.)
Pēc Radio bigbenda likvidācijas, džeza kustības attīstību uzņēmās fonds Mūsdienu mūzikas centrs, kas festivālos Rīgas ritmi regulāri organizēja projektus ar bigbenda piedalīšanos. Tie bija projekti ar Peteru Herbolzheimeru, Eumiru Deodato, Džeimsu Morrisonu, Viktoru Beiliju un citiem pasaules džeza lielmeistariem. Mūsdienu Mūzikas Centrs ir uzņēmies arī atjaunotā Latvijas Radio bigbenda producēšanu.
Pirmais lasījums
Pēc sspadsmit gadu pārtraukuma atjaunotais kolektīvs darbosies pēc projektu principa, piesaistot talantīgākos pašmāju mūziķus, kā arī viesmāksliniekus no citām valstīm. "Šodien jūs esat klāt pirmajā lasījumā," paskaidro Raimonds Pauls, labsirdīgi ironizējot par Saeimas ikdienas darba leksiku. "Telpas mums ir, bāze mums ir. Kā mums trūkst, jums ir skaidrs. Ir vajadzīgs valsts budžeta atbalsts. Cik ilgi varam iet lūgties Latvijas dzelzceļam, Rīgas ostai, Olainfarm - nu, kas mums vēl nav bankrotējis?" Pēc Paula domām, "atjaunotajam bigbendam jābūt bāzes kolektīvam, ap kuru veidojas dažāda stila notikumi. Varbūt kādā programmā apvienosimies ar stīgām, ar kamerorķestri. Varbūt šim kolektīvam jāstrādā teātra uzvedumos - tādos kā Ditas Lūriņas Brodvejas programma, ko rāda jau trešo gadu? Jāmeklē varianti."
Bigbenda atjaunotājiem piepulcējusies arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, arī no savas puses meklējot mecenātus un iespējas. Viņasprāt, "bigbends varētu parādīt, uz ko esam spējīgi gan Rīgā - kultūras galvaspilsētā 2014. gadā, gan Latvijas ES prezidentūras 2015. gadā. No mozaīkas gabaliņiem esam salikuši kopā projektu orķestri. Esmu jau šobrīd no mecenātiem savākusi vairāk nekā 100 000 latu, un nākamajā gadā SIA Latvijas Koncerti palīdzēs ar dažādiem koncertiem gan Latvijas jaunajās koncertzālēs Rēzeknē un Cēsīs, gan Baltijā." Esot jau sarunāts koncerts Viļņā, ritot sarunas par uzstāšanos Tallinā. "Iesim soli pa solim, līdz vienu dienu būs liela izšķiršanās: vai lai tas paliek projektu orķestris, vai arī kļūst par valsts orķestri." Kultūras ministre sola, ka tas būšot nākamo divu gadu jautājums.
Ledlauzis nākotnei
"Bigbends ir kā ledlauzis, aiz kura var ievietoties visi mazie ansamblīši. Kāda ir žanra kopējā atzīšana valsts mērogā, tas vistiešākajā veidā ietekmē visus mūs, kas ar to nodarbojas,» uzskata bigbendā spēlējošie jaunie mūziķi, saksofonists Dāvis Jurka, trompetists Oskars Ozoliņš un kontrabasists Toms Poišs. Viņi visi trīs būs vēsturiski pirmie, kuri nākampavasar absolvēs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļu, iegūstot bakalaura grādu. «Bigbends ir vēl viens solis uz to, ka džezs arī pie mums ir oficiāli atzīta mākslas forma. Mūsu valstī joprojām vēl valda vai nu nezināšana, vai arī džezu uzskata par kaut ko tādu, kas jātur dziļi pagrabā un kas nav jāmāca. Neviens īsti nesaprot to, ka prasmes, kas piemīt labiem džeza mūziķiem, ir pielīdzināmas klasiskās mūzikas solistu līmenim, plus vēl improvizācija - radošais risks. Tā ir vērtīga mūzikas forma, kas māca nebūt savā komforta zonā, bet mēģināt izpētīt savu spēju robežas," uzsver jaunie talanti.
"Latvijas Radio bigbends man personīgi bija kā simts konservatorijas," savukārt savus vairāk nekā divdesmit darba gadus (1975-1996) šajā kolektīvā vērtē Māris Briežkalns, kurš vēsturiskajā bigbendā spēlēja bungu komplektu. "Tā bija nenovērtējama skola. Tolaik tā bija vienīgā vieta, kur gūt pieredzi, jo džezu nekur nemācīja." Māris Briežkalns norāda, ka arī tagad, neraugoties uz jaunajām iespējām, kuras pēdējos gados piedāvā Latvijas mūzikas izglītība, īsto pieredzi t. s. ritmiskajā mūzikā var gūt tikai, muzicējot lielākā kolektīvā. Turklāt "mazajos džeza ansambļos (trio u. c.) nevar iemācīties to disciplīnu un saprašanu, kāda ir bigbendā. Tas māca klausīties un dzirdēt sevi un pārējos, iekļauties kopējā aranžējumā". Bigbends tā "vecajos, labajos laikos" ne tikai deva darbu un pieredzi tā sastāva mūziķiem, bet bija arī skola visām mūsu estrādes dziedātāju paaudzēm. Tas deva darbu un skolu arī komponistiem un aranžētājiem. "Iespējas bija ļoti lielas, jo katru mēnesi vajadzēja sagatavot jaunu programmu," atminas M. Briežkalns. Par tādu ritmu, protams, tagad par vēlu sapņot.