"Man gribējās izlēkt no šī dziesminieka ampluā, un to nevar izdarīt labāk, kā parādoties ar elektrisko ģitāru. Bobs Dilans to reiz izdarīja, un tauta skrēja cirst elektrības kabeļus ar cirvi. Es ceru, ka Palladium tas nenotiks," stāsta El Mars/Raimonds neilgi pirms koncerta un piebilst, ka tik daudz dziesmu vienā vakarā viņš nav spēlējis vēl nekad mūžā – kopā divdesmit trīs. Tā kā El Mars pats organizē savu koncertu, tad viņš var atļauties improvizēt un darīt visu, kā pats vēlas. Mēs tiekamies iepriekšējā vakarā pirms koncerta, kad šīsdienas koncerta varonis kopā ar basģitāristu Tomu ieradušies pa taisno no mēģinājuma, tāpēc, kā El Mars pats saka, galvā esot putni un viss pārējais. Korekcijas tikušas veiktas līdz pēdējam brīdim - trombona partijas esot izdomātas burtiski pirms mirkļa. "Būūūū!" El Mars tūliņ nodemonstrē, kā tā skanēs. Un viss. No trim iepriekš iecerētajiem vijolniekiem atstājuši vienu – viņa vārds ir Gidons (Grīnbergs) kā vienam no pasaulē slavenākajiem Rīgā dzimušajiem mūziķiem. Pamatā ir trīs instrumenti – bass (Toms Valmiers), ģitāra (pats El Mars) un bungas (Matīss Akuraters). Taustiņinstrumenti (Uģis Krišjānis), vijole un trombons uzliek tikai akcentus. Stāsts par skatuves vārda rašanos ir vienkāršāks par vienkāršu. "Iespējams, man vajadzētu izdomāt labāku leģendu, bet stāsts ir pavisam truls. Mans vecaistēvs bija Elmārs un tur tas ir radies. Man vajadzēja nosaukt sevi kaut kā iTunes, un es izdomāju, ka baigi forši to sadalīt un sanāk kā spāņu valodā – El Mars. Tā arī tas aizgāja. Es zinu, ka neesmu nekāds ģēnijs, kas atklājis kaut kādu jaunu virzienu, un noteikti esmu ietekmējies no visa, ko es esmu klausījies un kas man ir sirdij tuvs," stāsta Raimonds.
Četrpadsmit, piecpadsmit gadu vecumā viņam Cēsīs radās punk/hardcore grupa Shove-It, kas 1997.gadā piedalījās Madonas festivālā Sinepes un medus un ieguva balvu par labāko debiju. Tas viss gājis roku rokā ar skeitbordu, ar ko Raimonds ilgstoši nodarbojies. "Viens no maniem mīļākajiem skeitborda video bija ar "nenormāli foršu" soulmūziku – tādu nemaz nevarēja nopirkt, man bija tikai nodrillēts VHS, kur nedzirdēja ne augšas, ne apkašas, bet musons baigi foršs. Kaut kādu laiku man ir paticis arī hiphops, nesen Amerikas garāžmūzikā iebraucu. Bobu Dilanu, ko minēju, atklāju daudz vēlāk."
Kā top El Mara dziesmas? "Starta moments ir vēlme izpausties - kaut ko uzrakstīt un pateikt. Es vienkārši esmu atradis veidu, kā izpausties – neuzskatu sevi par mūziķi vai dzejnieku, bet manā dzīvē tā ir sagadījies, ka esmu atradis mūziku – no tās man kļūst vieglāk, labāk. Tā mani izārstē kā zāles. Tu rocies pa saviem prāta plauktiem un ņem visu kā grāmatas ārā – ne visas ir patīkamas, ne visas ir labas, bet tu ņem un skaties, kas tur ir." Arī citiem cilvēkiem El Mara mūzika esot sniegusi tādu kā psihoterapijas seansu: "Pāris cilvēki man ir teikuši, ka tad, kad viņus pameta draudzenes, mans pirmais albums Bare Love To Bare Soul viņus izvedis no depresijas un devis iespēju saskatīt to gaismu tuneļa galā. Es uzskatu, ka cilvēki nav tik unikāli – mēs tomēr esam viena suga, līdzīgas būtnes, tātad noteikti, ja tas iedarbojas uz mani, noteikti būs kāds, kam tas arī palīdzēs. Man mūzikā ir svarīgi dot cilvēkiem cerību. Muzikāli tā ir izklaide un ceļojums, bet tas izved ārā no kaut kā un iedarbojas ar plusa zīmi."
Koncertu iesildīs Anatolijs ar cītaru (El Mara jaunā albuma nosaukums radies ceļojuma laikā Indijā), pats vakara varonis uz skatuves kāps plkst.20.30.