Enrike Iglesjass. Maz dziedāšanas, daudz flirta

"Visas meitenes fanu zonā jau ir topless!" šādas īsziņas es saņēmu pirmdienas vakarā, ejot uz Enrikes Iglesjasa koncertu. Diemžēl tas bija tikai joks. Taču estrogēnu koncentrācija gaisā šajā šovā noteikti sasniedza augstāko līmeni Arēnas Rīga vēsturē. Maz dziedāšanas, daudz flirta — tā varētu raksturot Enrikes koncertu, kurā mākslinieka vokālais sniegums bija bālāks nekā viņa tēlotā komiskā varoņa — mīlētāja dažnedažādas izpausmes. Enrike Iglesjass nav mūziķis, bet gan meiteņu fantāziju iemiesojums, un ar šo lomu viņš burvīgi tiek galā jau desmit gadu. Patīkami, ka viņa šovā ir vieta ironijai un visādiem kurioziem, kurus nevar iepriekš paredzēt. Taču Enrikes ieroču arsenāls ir visai ierobežots — joki un paņēmieni ir atstrādāti un atkārtojas katrā viņa turnejā.

Šova galvenais elements ir kontakts ar publiku. Skatoties uz Enriki, likās, ka, ja būtu iespējams, tad viņš pamestu skatuvi un labprāt apceļotu visu Arēnu, tuvu kontaktējoties ar savām cienītājām. Dažiem Enrikes personiski izredzētajiem cilvēkiem no skatītāju pūļa bija iespēja kāpt uz skatuves. Viņš izvilka pie sevis laulāto pāri Ilzi un Normundu, aicinot viņus pasēdēt uz dīvāna skatuves centrā un ieraut šņabi (šis triks bija iekļauts arī iepriekšējās turnejas programmā). Jāsaka gan, ka komunikācija ar Normundu Enrikem veidojās pat efektīvāk nekā ar Ilzi. Par šova kulmināciju kļuva Prinsa hita Purple Rain kaverversijas izpildījums, kad Normunds kā kazlēns leca pa skatuvi un dziedāja ar tādu entuziasmu, kā Enrike bija spiests atņemt viņam mikrofonu. Normunds, acīmredzot, iedomājās, ka piedalās šovā Latvijas zelta talanti. Ar Enriki viņš apskāvās tik dabiski un draudzīgi, kā ne katrs vīrietis mūsu valstī atļautos apskauties ar Lauri Reiniku!

Enrike ar prieku pieskarās pirmajās rindās stāvošo meiteņu mobilajiem telefoniem un fotoaparātiem, fotografējot sevi, skaistuli,  — tas bija nepārprotams erotiskā kairinājuma žests. Koncerta nobeigumā Enrike staigāja gar skatuves malu, mēģinot atrast kādu atraktīvu meiteni savām skatuviskajām izpriecām — pat grūti iedomāties, ko tajā brīdī juta tās visas daiļā dzimuma pārstāves, kad dziedātājs mēroja viņas ar skatienu. Kāds teiktu, ka tā bija seksisma briesmīgākā izpausme: viņš tagad izvēlēsies vienu, bet pārējās jutīsies nenovērtētas, varbūt pat pazemotas. Ar rokas mājienu Enrike norādīja saviem palīgiem pie barjeras, kuru meiteni viņam nogādāt, un viņa, starojot priekā, nonāca uz skatuves pie sava elka. Viņu saruna angļu valodā bija īsa: "Kā tevi sauc?" — "Katrīna." — "Cik tev gadu?" — "Trīspadsmit." — "Cik?! Trīspadsmit vai trīsdesmit?" Enrike ātri saprata, ka diez vai atļausies būt ar 13 gadus veco fani pārāk ekspresīvs un kaismīgs. Tāpēc viņas veltītais balādes Hero izpildījums bija visai nevainīgs un noslēdzās ar skūpstu. Enrike noskūpstīja Katrīnu uz pieres, un viņi apkampušies pazuda skatuves dziļumos. Līdz ar to Enrike pierādīja, ka spēj atrast pieeju jebkura vecuma sievietei — laba mācība visiem vīriešiem, kuri apmeklēja šovu, nokavējot Latvijas un Zviedrijas hokeja spēles sākumu.