Kamēr vairums no galantā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna simfonijām Londonā tika sveiktas ar ovācijām, to vidū arī ar timpānu solo krāšņi ornamentētā 103. simfonija, viņa tautietis Francis Šūberts nevienu no savām simfoniskajām partitūrām orķestra krāsu pilnskanībā tā arī nepiedzīvoja. Romantiskā dziesminieka Astotā simfonija, kas tam laikam tik neierastās divdaļu uzbūves dēļ iemantojusi Nepabeigtās slavu, tika pirmatskaņota vien vairākas desmitgades pēc komponista nāves, klausītājus savaldzinot ar bezgalskaistām melodijām un sirdsskaidru izteiksmes tiešumu. Akurāt klasicisma un romantisma skaņupērles ir arī orķestra uzticamāko klausītāju jau pērn kvēli uzņemtās portugāļu uzlecošās diriģēšanas zvaigznes Diniša Souzas specialitāte. Un angļu labākajās tradīcijās skolotajam leģendārā Džona Eliota Gārdinera kādreizējam asistentam muzicējot kopā ar Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio kori, putekļi tiks notraukti arī no nepelnīti reti gaismā celtās Roberta Šūmaņa dramatiskas kaismes cauraustās Nakts dziesmas un Johannesa Brāmsa pārpasaulīgās Liktens dziesmas.
Portugāļu diriģents un pianists Dinišs Souza 2021. gada septembrī kļuva par orķestra Royal Northern Sinfonia galveno diriģentu. Dinišs Souza sadarbojies ar leģendāro pianisti Elizabeti Ļeonsku un jaunajiem mūziķiem ‒ čellisti Anastasiju Kobekinu un pianistu Lūisu Švicgebelu, kā arī vadījis Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumu, tajā iesaistot pamatā portugāļu muzikālos spēkus. Dinišs Souza dibinājis un arvien vada godalgoto Orķestri XXI, kurā dota iespēja muzicēt Portugāles un Eiropas jaunajiem mūziķiem un izcilākajiem interpretiem. Orķestris šobrīd kļuvis par vadošo muzikālo apvienību Portugālē, regulāri koncertējot valsts lielākajās koncertzālēs. Savukārt viesdiriģenta ampluā jaunais zižļmeistars viesojies pie Lisabonā bāzētā portugāļu Gulbenkiana orķestra, BBC Filharmoniķiem, Milūzas simfoniskā orķestra Šveicē, Tenerifes Simfoniķiem, Maltas Filharmoniķiem un Portugāles simfoniskā orķestra. Simfonisko diriģēšanu Dinišs Souza apguvis pie Siana Edvardsa un Timotija Redmonda Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas augstskolā, studiju laikā uzvedot tādus lieldarbus kā Johana Sebastiāna Baha Sv. Jāņa pasija un Harisona Bērtvistla skatuves darbu Down by the Greenwood Side. Par vērā ņemamiem panākumiem, strādājot paša dibinātajā orķestrī Orquestra XXI, Denišs Souza saņēmis Portugāles prinča Henrija piešķirto Bruņinieka titulu.
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
10. decembrī Spīķeru koncertzālē būs klausāma koncertprogramma Pasaules mūzikas šedevri. Koncertā skanēs Ata Andersona oriģinālmūzika, latviešu tautas dziesmu aranžijas un mūsdienu komponistu darbi. Projekta priekšplānā ir pasaulslavenās Hammond ērg̒eles, kuras trio skanējumam piešk̦ir unikālu krāsu. Pianista, ērģelnieka un komponista Ata Andersona vadītais projekts apvieno līdzīgi domājošus mūziķus – ģitāristu Āri Ozolu un sitaminstrumentālistu Arti Orubu. Koncertā skanēs arī dziesmas no dažādām pasaules valstīm: Spānijas, Grieķijas, Kubas, Gruzijas, Bolīvijas, Īrijas, Meksikas, Japānas u.c. Tās dažādās valodās izdziedās Laimis Rācenājs, muzicējot uz skatuves kopā ar Ilzi Grunti, Ievu Nīmani un Andri Grunti.
9. un 10.decembrī Spīķeru koncertzālē ciklā Patiešām maziņiem būs skatāms muzikāls uzvedumu bērniem Kafijas pupiņas stāsts. Mazie klausītāji varēs uzzināt par to kā kafijas pupiņas un viņas māsiņas nokļuva Eiropā, un kā kafija palīdzēja jauneklim Fridriham iegūt daiļās Līzhenas roku. Uzvedumā piedalīsies – soprāns Viktorija Pakalniece, tenors Juris Vizbulis, baritons Kalvis Kalniņš, klavesīniste Aina Kalnciema, čellists Ainārs Paukšēns, pūšaminstrumentāliste Ieva Nīmane, Rīgas Baleta skolas un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
14. decembrī Spīķeru koncertzālē koši un krāsaini izskanēs koncertprogramma Ziemassvētki Parīzē. Koncertā būs dzirdami Kloda Debisī, Žana Fransē, Fransuā Borna un Morisa Ravēla skaņdarbi, ko izpildīs vijolnieces – Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa, altists Artūrs Gailis, čellists Kārlis Klotiņš, arfiste Ieva Šablovska, flautiste Anete Toča un klarnetists Ints Dālderis. Līdzās franču komponistiem koncertā skanēs arī latviešu komponistu mūzika saksofonu kvarteta ATOMOS izpildījumā.
15. decembrī Rīgas Sv.Jāņa baznīcā uzstāsies starptautiski godalgotais Latvijas Radio koris, čelliste Guna Šnē un ērģelniece Ilze Reine diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Koncertprogrammā Mendelszona motetes un Baha meistardarbi skanēs Fēliksa Mendelszona, Johana Sebastiāna Baha un Filipa Glāsa skaņdarbi.
16. un 19. decembrī Lielajā ģildē uz skatuves būs dzirdams izcilais latviešu pianists Georgijs Osokins - jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, kas sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar dziļumu, nopietnu pieeju mākslai un interpretācijām ar patiesīguma svaru. Savā soloprogrammā pianists blakus licis dažādu laikmetu komponistus – Johanu Sebastiānu Bahu, kura skaņdarbi tiks atskaņoti Feručo Buzoni transkripcijā, Ferencu Listu, Domeniko Skarlati, Pēteri Vasku, Mečislavu Veinbergu.
20. decembrī Spīķeru koncertzālē apvienojot klasisko un laikmetīgo koncertprogrammā Bahs un Ziemassvētku klusums mūzikā tiks aplūkots kā Ziemassvētku laiks izklausās 21. gadsimtā. Johana Sebastiāna Baha, Karla Fīlipa Emanuēla Baha, Filipa Glāsa un Raivja Misjuna mūzikā atbildes meklēs kameransamblis MŌD – flautiste Egija Sproģe, obojiste Amanda Tauriņa, saksofoniste Paulīna Piteņko un pianists Aleksandrs Kalējs. Koncerta kulminācija - Platona Buravicka jaundarbs ar paša autora piedalīšanos.
21. decembrī Lielajā ģildē gaišu un siltu pirmssvētku noskaņu sniegs maestro Raimonda Paula Ziemassvētku koncerts. Programmā populāras Ziemassvētku melodijas, kino mūzika un dziesmas no cikla Pērļu zvejnieks. Kopā ar maestro Raimondu Paulu uz skatuves kāps dziedātājs Daumants Kalniņš, Latvijas Radio bigbends, Rīgas Doma zēnu koris un diriģents Mārtiņš Klišāns.
26.decembrī Spīķeru koncertzālē izskanēs koncertprogramma Ziemassvētku džeza vakars.
Matīss Žilinskis ir mūziķis jau ceturtajā paaudzē. Talantīgā pianista, komponista un aranžētāja jaunā koncertprogramma Bērnības atmiņās tapusi, skaņās gleznojot bērnu dienas, tā laika piedzīvojumus, smaržas un garšas, izjūtas, noskaņas un vērojumus. Viņa divpadsmit savstarpēji atšķirīgās kompozīcijas vieno melodiskums un vienkārši uztverama harmoniskā valoda, arī izteiksmes gaišums un vieglums. Un lieliski saspēles partneri Matīsam Žilinskim būs pieredzējušie džeza mākslinieki – kontrabasists Andris Grunte un sitaminstrumentālists Artis Orubs.
29.decembrī Spīķeru koncertzālē, pavadot aizejošo gadu, būs dzirdama aizraujoša un neparasta koncertprogramma Vecgada saksofona un sitaminstrumentu eksotiskās dejas. Programmā Astora Pjacollas, Žana Fransē, Neī Rozauro, Pētera Plakida, Emīla Dārziņa, Platona Buravicka, Diānas Gritānes un citu autoru skaņdarbi. Uz skatuves kāps panākumiem bagāti mūziķi – saksofonists Aigars Raumanis un sitaminstrumentālists - Reinis Tomiņš.
29. decembrī Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētku oratorija, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Diriģenta Kaspara Putniņa virknētie oratorijas fragmenti ļaus piedzīvot gan Kristus piedzimšanas stāstu, gan Johana Sebastiāna Baha mūzikas neatkārtojamo burvību. Koncertā piedalīsies soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, basbaritons Rihards Millers, Latvijas Radio koris, kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,5. un 6. kantāte.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīze kasēs un internetā.
Vairāk - www.eiropasziemassvetki.lv