Viņa Dzintaru koncertzālē 3. augustā viesosies ar savu blūzbendu un dzimtās ASV kultūras saknēs smeltu programmu Blues Everywhere I Go.
Sāk ar dabaszinībām
Pirms nodošanās mūzikai nākotnes primadonna 20 gadu vecumā ieguva bakalaura grādu dabaszinībās un tikai pēc tam iestājās Džuljarda mūzikas skolā Ņujorkā. Laimējās arī piedalīties operleģendas Marijas Kallasas meistarklasēs. Jau nākamajā gadā pēc debijas Sanfrancisko operā (R. Kavalli operā Ormindo) Hendriksa spoži atveidoja Klāras lomu Gēršvina operā Porgijs un Besa. Pateicoties vokālajam un dramatiskajam talantam, viņa kļuva par izcilu un pieprasītu mākslinieci visos pasaules lielākajos opernamos. Dziedātājas repertuārā ir ap 30 soprāna lomu Mocarta, Pučīni, Verdi, Ofenbaha, Bizē, Guno un Riharda Štrausa operās. Viņa piedalījusies vairāku mūsdienu komponistu, tajā skaitā Žilbēra Amī, Pētera Etveša operu, Kšištofa Penderecka, Arvo Perta, Svena Dāvida Sandstrema un Bruno Mantovāni lielopusu pirmatskaņojumos, savukārt kamermūzikā pārsteidz ar apjomīgo vācu mūzikas repertuāru, franču, amerikāņu un skandināvu dziesmu izcilām interpretācijām. Hendriksas koncertmeistaru lokā bijuši un ir slaveni pianisti: Dmitrijs Aleksejevs, Jefims Bronfmans, Radu Lupu, Marija Žoau Pireša, Andrāšs Šifs, Pīters Serkins. Vairāk nekā 80 albumu ierakstīti kopā ar diriģentiem Leonardu Bernsteinu, Herbertu fon Karajanu, Danielu Bārenboimu, Lorinu Māzelu, Zubinu Mehtu, Džordžu Šolti, turklāt 20 gadus - vienīgi izdevniecībā EMI Classics. Viņa ir gan filmējusies, gan strādājusi Kannu kinofestivāla žūrijā (1999). Kopš debijas Montrē džeza festivālā 1994. gadā mākslinieces balss rotē pasaules džeza apritē.
Dziedātāja aktīvi cīnās par bēgļu tiesībām, ir ANO labas gribas vēstniece: 1991. un 1993. gadā koncertēja Dubrovnikos un Sarajevā, 1998. gadā izveidoja savu Miera un samierināšanās fondu. Viņa ir Francijas Mākslas un literatūras, kā arī Goda leģiona ordeņa kavaliere, vairāku Eiropas un ASV universitāšu goda doktore, Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekle, Astūrijas prinča prēmijas laureāte.
Intīmi un vitāli
Ikvasaras programmā Krievu kamermūzikas pērles 4. augustā plkst. 18 (Mazajā zālē) pati Artisssimo saimniece pianiste Inna Davidova muzicēs kopā ar festivāla ikgadējo viešņu, Lielā teātra solisti, Krasnojarskas operas māksliniecisko vadītāju mecosoprānu Irinu Dolženko un LNO basu Rihardu Mačanovski. Komponista 175. jubilejas gadā skanēs Pētera Čaikovska romances - "savveida dienasgrāmata, kuru izcilais komponists rakstījis visas savas radošās dzīves laikā", I. Davidova teic par klasiķa 103 romancēm.
"Tādu orķestru ir daudz, taču mēs spēlējam ātrāk par visiem" - tā paši mūziķi raksturo aizrautīgo, vitālo čigānu pūšaminstrumentu orķestri Fanfare Ciocărlia jeb Cīruļa dziesma no Rumānijas, kas Dzintaru koncertzālē 4. augustā plkst. 20 sola emocionālu vētru. Visi tā mūziķi ir dzimuši Zeče Pradžini ciematiņā, kur dzīvo tikai 400 cilvēku. Visi ir radinieki (22-70 gadu veci), notis nepazīst un sākumā spēlēja tikai kāzās un bērēs, ikdienā būdami zemnieki, kalēji, seglinieki, līdz 1996. gadā viņus atklāja vācu skaņu režisors Heinrihs Ernsts. Panākumi bija satriecoši: pēc albuma Gili Garabd iznākšanas 2006. gadā Fanfare Ciocărlia apbalvoja ar World Music Award Radio ВВС. 2012. gadā ansamblis uzstājās Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā. Šobrīd izdoti jau deviņi CD, arī mūzika Emira Kusturicas filmām. Uzstādamies visos kontinentos, orķestris svētkos joprojām uzspēlē dzimtajā ciematā.
No Kālmāna dzimtenes
Festivāla noslēgumam 5. augustā plkst. 19 pietaupīts galā koncerts, šovs Viva Kalman, veltījums laimes sajūtām un Imres Kālmāna operetes Silva pirmizrādes simtgadei. No Kālmāna dzimtenes ieradīsies vecākais un slavenākais ungāru muzikālās komēdijas teātris Budapesti Operettszínház - ar 12 baletmāksliniekiem, 12 solistiem un diriģentu Kristiānu Balašu, kurš strādās ar Latvijas orķestra mūziķiem. "Krāšņā un greznā izrāde, ko iestudējis KERO (Miklošs Gābors Kerēņi, kuru rīdzinieki iepazina Sanktpēterburgas Valsts muzikālās komēdijas teātra viesizrādēs), būs vairāk nekā galā koncerts skatuves tērpos: režisors lielu uzmanību velta gaismai, dekorācijām, kostīmiem, specefektiem," stāsta Inna Davidova. Vakaru piepildīs ārijas, dueti un dejas no Silvas, Grāfienes Māricas, Cirka princeses un Bajadēras, kā arī Franca Lehāra, Paula Abrahama, Jenē Huskas un Alberta Sirmai operetēm.