FOTO: "Metallica" koncertu Rīgā apmeklē 12 000 cilvēku

Pēdējos gados “Metallica” izteikti eksperimentējuši ar koncertu vizuālo noformējumu, pat atsevišķiem stadionu koncertiem piešķirot īpašu gaisotni, taču “Death Magnetic Tour” uzburtais tēls, šķiet, varētu būt pats grandiozākais grupas pastāvēšanas vēsturē. Līdz ar to pat īsti neveras mute sūdzēties par “Metallica” tik raksturīgo atkārtošanos (sveiciens Rīgai izskanēja aizdomīgi līdzīgi pirms dažām dienām Oslo teiktajiem vārdiem, turklāt jau iepriekš novērots, ka grupas frontmena Džeimsa Hetfīlda jociņi nemainīgi izskan vienā koncertā pēc otra; dziesmu izkārtojums koncerta gaitā ir totāli paredzams) – tie 12 000 (20 tūkstoši mazāk, kā iepriekšējā Rīgas koncertā) cilvēki, kas apmeklēja koncertu sestdienas, 17.aprīļa vakarā, cerams, aizgāja mājup apmierināti. Galu galā – cik gan bieži nākas redzēt pasaulē vienu no slavenākajām metālmūzikas grupām gandrīz vai rokas stiepiena attālumā?

Nākamgad “Metallica” svin trīsdesmito pastāvēšanas jubileju. Taču, lai arī kādus periodus savā dzīvē un arī radošajā daiļradē mūziķi nebūtu piedzīvojuši, uz skatuves viņi ir savā labākajā formā. Uz pūļa ieskautā podesta Hetfīlds, ģitāristi Kirks Hemets un Roberts Truhiljo ir savā elementā – individuāli, precīzi, ekspresīvi un mobili, scenogrāfija ļauj katram ieskatīties mūziķiem tieši acīs. Mobils ir pat bundzinieks Larss Ulrihs – lai arī lēni, platforma, uz kuras atrodas bungu komplekts, rotē. Nenoliedzami, šī ir mūziķu apvienība, kurā neviens vairs neatrodas otrajā plānā – tādēļ arī “strādā” skatuve zāles vidū. Var pat runāt par savdabīgu horeogrāfiju, grupas dalībnieki gluži kā dzīvsudraba lodītes klejo pa atvēlēto telpu, tomēr vienlaicīgi pievēršot uzmanību visiem sanākušajiem. Kā savdabīgs satikšanās punkts – Ulriha bungu komplekts, pa kuru koncerta laikā pagūst uzsist visi pārējie grupas mūziķi.

Jā, izpildīto dziesmu saraksts ir vairāk nekā prognozējams. Protams, savā ziņā iztopot fanu vēlmēm – kā jau savulaik izteikušies vairāki mūziķi, to skaitā “Deep Purple”, gan pavisam sen – “Nirvana”-, lai cik dziesma nebūtu “nodrillēta”, cilvēki grib to dzirdēt! Kā “Metallica” aktivitātēm sekojošie jau pamanījuši, ir dziesmas, kas skan katrā koncertā – “Enter Sandman”, reizēm arī kāda no “Unforgiven” trīs versijām, obligātajā repertuārā – “Nothing Else Matters” un “Seek and Destroy” –tradicionāli noslēdzošā dziesma…. Pēdējā albuma - "Death Magnetic"-, dziesmas paliek otrajā plānā, publika aizrautīgi dzied līdzi tieši vecajiem hitiem. Taču “Metallica” pamazām un nenovēršami no stadionu grupas kļūst par šova veidotājiem un  jaunais konceptuālais skatuves tēla risinājums katrai no kompozīcijām piešķir vēl neredzētu nokrāsu. Lai arī cik nepārprotams ir “For Whom The Bell Tolls” vēstījums, brīdī, kad dziesmas skanējuma laikā no griestiem gāžas milzu zārki, emocionāli rodas cita, daudz spēcīgāka sasaiste ar kompozīcijas idejisko bāzi. Protams, katra personīgā emocionālā bagāža liks uzsvarus uz visnotaļ atšķirīgiem koncerta aspektiem. Taču “Metallica” Rīgai pierādīja – bija velti uzdot jautājumus, kāpēc gan mūziķi atgriežas šeit pēc tik neilga laika. Divas stundas ilgais koncerts līdz ar pozitīvu saviļņojumu lika arī sev pavaicāt – vai tiešām mēs nebijām pelnījuši arī otro?