Orķestra Sinfonietta Rīga satikšanās ar impulsīvo austriešu vijolnieku un diriģentu Tomasu Cētmairu atklās ikgadējo Rudens kamermūzikas festivālu 11. oktobrī Lielajā ģildē. Festivāls turpināsies līdz 20. oktobrim Rīgā, Siguldā, Jūrmalā, Limbažos, Preiļos un Lūznavā. Klausītājus gaida tikšanās ar izcilajiem Londonā dzīvojošajiem latviešu mūziķiem – čellisti Kristīni Blaumani un pianistu Reini Zariņu, kā arī slaveno Artemis kvartetu no Berlīnes, kura pirmā vijole ir latviete Vineta Sareika, starptautiski atzīto klavesīnisti Ievu Salieti, ģitāristu Matīsu Čudaru un citiem māksliniekiem.
Smalkā mūzikas interpreta Tomasa Cētmaira vadītajā festivāla atklāšanas koncertā dzirdēsim ievērojamākā britu XX gs. komponista Bendžamina Britena studenta gados rakstīto jauneklīgo Dubultkoncertu vijolei, altam un orķestrim, franču baroka komponista Žana Ferī-Rebela opusu Elementi, kas ataino pasaules radīšanas ceļu no haosa līdz dabas noteiktai kārtībai, un vienu no Vīnes klasiķa Jozefa Haidna radošā mantojuma virsotnēm – Oksfordas simfoniju. "Tomasa Cētmaira apsēstība ar mūziku ir absolūta. Vijole viņa rokās nav tikai instruments, tā ir jūtīgs partneris, sirdspukstu sensors, intelekta raidītājs. Impulsīvā konceptualitāte, uzasinātā emocionalitāte un spontānais radīšanas prieks ir viņa vērtību nezaudējošais kapitāls," uzsver diriģents Normunds Šnē.
1961. gadā Zalcburgā dzimušais mākslinieks vijoli spēlē jau kopš piecu gadu vecuma un nāk no vijolnieku ģimenes. (Mozarteum universitātē Zalcburgā viņš studējis sava tēva Helmūta Cētmaira vadībā.) XX gadsimta 90. gados viņš jau bieži uzstājies nozīmīgākajās koncertzālēs no Ņujorkas un Berlīnes līdz pat Tokijai.
1994. gadā Tomass Cētmairs izveidoja savā vārdā nosauktu stīgu kvartetu, kas visus skaņdarbus izpilda pēc atmiņas un ik gadu sagatavo jaunu programmu. Kvartetā spēlē arī viņa dzīvesbiedre altiste Rūta Killiusa.
Kā solists Tomass Cētmairs uzstājies kopā ar ievērojamiem orķestriem visā pasaulē, bet vēlāk arī pats kļuvis par diriģentu – galveno kamermūzikas ansambļu atskaņojuma vadītāju. Viņš diriģējis arī Nīderlandes Karalisko Concertgebouw orķestri, Eiropas kamerorķestri, Berlīnes filharmoniķus un Vīnes filharmoniķus, Leipcigas Gewandhaus orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Ungārijas Nacionālo filharmonijas orķestri, Varšavas Nacionālo filharmonijas orķestri un citus ievērojamus kolektīvus. Tikties ar Tomasu Cētmairu un altisti Rūtu Killiusu varēs arī pēckoncerta sarunās, kuras filozofs Ilmārs Šlāpins šovakar vadīs Lielās ģildes Baltajā zālē.