Seanss tiks veltīts Ukrainas cīnītājiem un cīnītājām par brīvību Putina uzsāktajā karā, un visi ienākumi no biļešu pārdošanas tiks ziedoti Ukrainas atbalstam organizācijā Ziedot.lv.
Filmas impulss bija sieviešu stāsti par piedzīvoto un izjusto 20. gs. karos Austrumeiropā. Baņutas varoņi zaudējuši prasmi dzīvot miera laika dzīvi, jo viņus salauzusi kara pieredze. Filmu veidojot, daudz tika reflektēts par kara traumu un padomju režīma nospiedumu mūsu sabiedrībā, bet neviens nevarēja iedomāties, ka šādi apstākļi jebkad varētu atkārtoties. Iespējams, tāpēc līdztekus traģiskiem motīviem tajā ir arī daudz humora, paradoksu un spēles prieka. Dramaturgs Evarts Melnalksnis seansa sākumā teiks ievadvārdus, bet pēc filmas skatītājus aicina palikt uz sarunu par Baņutu Ukrainas kara notikumu kontekstā.
Filmas Baņuta interpretācija saistīta ar Alfrēda Kalniņa pirmās latviešu operas vardarbīgo sižetu un vēsturiskajiem apstākļiem, kas ietekmējuši operas radīšanu un tās labojumus. Cīnoties partizānu rindās vienlaikus mītiskajā baltu pagātnē un 20. gadsimta karos Eiropas austrumdaļā, Baņutu no nāves izglābj padzīvojušais lietuviešu princis Daumants. Traukdams uz motocikla, viņš atved cīnītāju uz savu dzimteni baltu svētvietā Romovē. Gaidāmas kāzas, tomēr tās pārtrauc kraukļi – kā melna sirdsapziņa tie atgādina par Daumanta noziegumu pret meiteni Jargalu. Drīz cīņā tiek nonāvēts arī Daumants, bet Baņuta kā svešiniece Romovē tiek ierauta upurēšanas un tālākas atriebības rituālos. Tomēr viņa ir cīnītāja – laimi Baņutai neviens neatņems.
Berlīnes mūzikas teātra kolektīvs Hauen und Stechen jau ilgstoši nodarbojas ar operas pamatrepertuāra radikālu pārradīšanu. Tā arī operfilmā Baņuta sapludināta opera, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte, brīva sižeta pārinterpretācija, jaunu elementu ieviešana, dažādu valodu un spēles formu izmantojums.
Plašāka informācija un biļetes www.git.lv.