Grāfenegas festivāls joprojām ir jauns – dzimis 2007. gadā. Tas ir unikāls ar savu atmosfēru un norises vietu. Grāfenega ir ciemats, kas atrodas prom no tūristu pūļiem aptuveni stundas brauciena attālumā no Vīnes. Festivāls mīt idilliskā parkā blakus vairāk nekā 300 gadu senai pilij. Mūsdienu festivāla vajadzībām šeit izveidota visa nepieciešamā infrastruktūra, kas perfekti iederas vēsturiskajā vidē un dabas ainavā, – brīvdabas estrāde Wolkenturm ar perfektu akustiku un moderna slēgtā koncertzāle.
Pikniks ar Čaikovski
Savā pirmajā vakarā Grāfenegā brīvdabas estrādē klausījos Pētera Čaikovska programmu, kuru atvedis Sanktpēterburgas Marijas teātra orķestris un diriģents Valerijs Gergijevs. Krievu klasiķa komponētā Vijoļkoncerta solo spēlēja Vācijā dzimusī korejiešu vijolniece Klāra Džumi Kana, kuru tikko dzirdējām Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica festivālā Dzintaru koncertzālē.
Maestro Gergijeva svelmainais temperaments veiksmīgi saslēdzās ar Klāras Džumi Kanas vijoles burvīgo, piesātināto toni, mūziķes austrumniecisko koncentrēšanās spēju un vācisko precizitāti. Otrajā daļā skanēja Sestā jeb Patētiskā simfonija, kuru Valerijs Gergijevs uzlādēja ar maksimālu jutekliskuma, trauksmainības un emocionalitātes devu. Grāfenegas brīvdabas estrādē ir fantastiska akustika – skaņai ir apjoms un spēks. Pati skatuve ir skulpturāls objekts. Klausītāji izvietojas amfiteātrī. Tie, kuri vēlas, var baudīt koncertus piknika formātā – sēžot zālienā.
Nākamajā rītā slēgtajā koncertzālē Valerijs Gergijevs un Marijas teātra orķestris piedāvāja otru Čaikovska programmu – Pirmo klavierkoncertu (solists – ķīniešu izcelsmes amerikānis Džordžs Lī) un Ceturto simfoniju.
Tās pašas dienas vakarā debesīs sabiezēja tumši mākoņi un klausītājiem tika paziņots, ka Francijas Nacionālā orķestra un diriģenta Kristofa Ešenbaha koncerts tiek pārcelts no brīvdabas estrādes uz slēgto zāli – lietus ir bīstams nevis publikai, bet mūzikas instrumentiem. Vijolnieks Reno Kapisons izjusti atskaņoja solo Kamila Sensānsa Trešajā vijoļkoncertā. Pēc tam franču orķestris parādīja savu Čaikovski – Piekto simfoniju. Maestro Ešenbaha interpretācija bija inteliģenti dziļa, intelektuāla, tomēr dvēseliski silta.
Labāk nekā Vīnē
Pēc koncertiem publika Grāfenegā uzkavējas pie baltvīna glāzes – šeit visi malko austriešu Grüner Veltliner. Festivāla teritorijā ir gan smalks restorāns Mörwald, kuru vada Austrijas gastronomijas zvaigzne Toni Mērvalds, gan vinotēka Vinothegg.
Grāfenegas festivāls dibināts, lai nodrošinātu augstākās klases mākslas piedāvājumu Lejasaustrijas reģionā. "Mums ir jāstrādā intensīvāk un novatoriskāk nekā Vīnē! Mums jābūt labākiem!" sarunā ar KDi uzsver Lejasaustrijas Kultūras iestāžu apvienības vadītājs un festivāla izpilddirektors Pauls Gesls.
"Šim reģionam, kas ir tik tuvu Vīnei, nebija ne izteikta centra, ne savas kultūras stratēģijas, jo vēsturiski visas kultūras aktivitātes koncentrējušās galvaspilsētā. Pirms 20 gadiem Lejasaustrijā tika pieņemts politisks lēmums veidot savu kultūras identitāti, kura veicinātu arī ekonomisko izaugsmi. Dažus gadus vēlāk dzima ideja par Grāfenegas vasaras festivālu, kurā tiktu uzbūvēta skaistākā brīvdabas estrāde klasiskās mūzikas koncertiem. Kā mēs labi zinām, publika ir iecienījusi gan brīvdabas operas festivālu Brēgencā, gan festivālu Tenglvudā Masačūsetsā, gan koncertus, kuri notiek brīvdabas estrādē Waldbühne Berlīnē. Grāfenegā cenšamies savienot tradīcijas un inovācijas, vēsturi un laikmetīgumu," stāsta Pauls Gesls.
Viņš uzsver, ka festivāls nav elitārs: "Biļešu cenas ir demokrātiskas – no 10 līdz 144 eiro. Tas nav dārgi! Paskatieties uz mūsu apmeklētājiem: vieni ierodas ar divriteni, citi – ar Rolls-Royce. Klausītāji ir dažādi, ar to mēs atšķiramies no Lucernas un Zalcburgas festivāla, kuri ir izteikti elitāri."
Grāfenegas festivāls ir privātā un publiskā sektora partnerības rezultāts. Gada budžets ir 7,9 miljoni eiro (3,9 miljoni – Lejasaustrijas federālās zemes granti, 3,8 miljoni – sponsoru atbalsts un biļešu tirdzniecība, 0,2 miljoni – Eiropas Savienības finansējums).
Festivāla mākslinieciskais vadītājs un viens no tā idejas autoriem ir slavenais austriešu pianists Rūdolfs Buhbinders. Programmā uzsvars tiek likts uz simfonisko mūziku. Desmitajā ikgadējā festivālā no 19. augusta līdz 11. septembrim izskanēja 29 koncerti.
Šogad Grāfenegā līdzās Austrijas orķestriem – Vīnes filharmoniķiem un Tonkünstler – uzstājās Saksijas Valsts kapela no Drēzdenes Kristiāna Tīlemaņa vadībā, Amsterdamas Karaliskais orķestris Concertgebouw Daniēles Gati vadībā, Londonas simfoniskais orķestris Džanandreas Nozedas vadībā, Ķelnes WDR simfoniskais orķestris Jukas Pekas Sarastes vadībā, Čehijas filharmonijas orķestris Jirži Belohlāveka vadībā, Eiropas Savienības Jauniešu orķestris Bernarda Haitinka vadībā, Klīvlendas orķestris Franča Velzera-Mesta vadībā. Solistu vidū bija vijolnieki Leila Jozefoviča, Nikolajs Znaiders, Hilarija Hāna, čelliste Sola Gabeta, dziedātāji Kamilla Nīlunda, Klauss Floriāns Fogts, Renē Pape un citi.
Tinte vēl nav nožuvusi
Festivālā skan ne tikai klasiskā, bet arī laikmetīgā mūzika. Katru vasaru Grāfenegā strādā rezidējošais komponists. Nosacījums – viņam jābūt arī diriģentam. Šogad tas ir vācu skaņradis Kristiāns Josts. Iepriekšējos gados šajā statusā Grāfenegā darbojušies Matiass Pinčers, Jergs Vidmanis, Brets Dīns, Džeimss Makmilans, Heincs Karls Grūbers, Kšištofs Pendereckis, Heincs Holligers, Taņs Duņs, Kristobals Halfters.
Festivāls īpaši akcentē savu darbu ar jaunajiem mūziķiem. Grāfenegā tiek rīkota Eiropas Savienības Jauniešu orķestra vasaras nometne. Kopš 2011. gada festivālā notiek meistardarbnīca Ink Still Wet/Tinte vēl nav nožuvusi, kurā aicināti piedalīties jauni diriģējošie komponisti no visas pasaules. Šogad nodarbības vadīja komponists Kristiāns Josts sadarbībā ar diriģentu, laikmetīgās mūzikas speciālistu Mārtinu Brabinsu.
Meistarklasēs piedalījās pieci jaunie talanti. Viņu vidū tika rīkots konkurss par labāko sava opusa diriģēšanu orķestra Tonkünstler priekšā. Pirmo vietu ieņēma atraktīvais un multitalantīgais 17 gadu vecais amerikānis Bendžamins Vencelbergs. Balva – 6000 eiro un opusa atskaņojums orķestra Tonkünstler gaidāmajā koncertā Vīnes Mūzikas biedrības Zelta zālē (Musikverein ir viena no prestižākajām un greznākajām koncertzālēm pasaulē).
Bendžamins Vencelbergs ir ne tikai komponists un diriģents, bet arī pianists, vokālists un aktieris. Viņš dziedājis Ņujorkas Metropolitēna operas bērnu korī. Bendžamins ir sacerējis operu visai ģimenei Apburtā princese, viņš ir arī libreta autors. "Es komponēju operu četrus gadus. Pirmizrāde notika, kad man bija 14 gadu. Es to diriģēju, sēžot pie klavierēm. Es ļoti lepojos ar savu operu!" saka jaunietis, kura gaitām var sekot viņa mājaslapā www.benjaminwenzelberg.com.
Informācija par festivālu: www.grafenegg.com
Interviju ar Grāfenegas festivāla māksliniecisko vadītāju Rūdolfu Buhbinderu lasiet šeit