Iemūrēti operas tapšanā

Komponēt mūziku pārdošanai un radīt spilgtu, paliekošu mākslas darbu nav viens un tas pats. Šīs operas sakarā - nu tad iepazīstiet un izlemiet - vai radīta māksla vai arī profesionāla kompozicionāla kompilācija? Šķiet, ir gana daudz argumentu par labu otrajam.... Tas arī nav slikti, bet nu tad nav ko pārmēru liekulīgi tiražēt "lielā talanta" vizuālo un muzikālo tēlu. Turklāt diez vai daudz piesauktajā starptautiskajā apritē Ešenvalds reāli izceļas ar kaut ko pāri citiem stāvošu. Plašām masām pārdodamas mūzikas virziena autors, kādi ir tūkstošiem un desmiti tūkstoši (tikai nedaudzi no viņiem ir pāri virziena vidusmēram), kas arī lielā mērā nosaka jaunās operas vērtējuma leņķus.

šāds skatījums. Vispār, labāk skaidra izvēle - vai nu pop-rok opera vai akadēmiskā žanra izpratnē un stilistiskā radīta, abos gadījumos tikai ar spilgtiem (ja ir talants un izdodas) citas jomas mūzikas valodas "piešpricējumiem" fragmentāri. Citādi iznāk kā Iemūrētajos - vēlme izpatikt laikam Liepiņam, labu naktsklubu un diseņu jaunatnei (saviem draugiem koru un baptistu aprinās, kuriem pirmizrādēs jāstāv kājās kliedzot ovācijas) noved pie rezultāta - tāda stilistiski un mākslinieciski nekatras dzimtes opera. Tajā dažādu ietekmju kopā salikšana veikta kopumā akceptējami, bet vai radies spilgts, paliekošs mākslas darbs? Vai tik nozīmīgajā operas žanrā apliecināts komponista neatkārtojami individuālais rokraksts? Var arī jautāt - vai tāds šim komponistam vispār ir?........

pilnos ziedos - taisās atjaunot Baņutas "iestudējumu 1919. gadā"!!!!! Ei, tante Lūsiņa, "galma dramaturg" Čeže un citi "silītei pietuvinātie" - nu aizrādiet taču opernama "valdniekam" nerunāt tik klajas muļķības! Pirmkārt, "Baņuta" pirmizrādi piedzīvoja 1920. gada maijā!!!! Otrkārt - vai Liepiņam ir pieejama Kalniņa operas pirmā uzveduma partitūra, kura, šķiet, skaitās pazudusi?????? Paliek iespaids - idejas kā mājas, bet ar šādām tādām zināšanām ne tik spoži....... :D Savukārt par "Iemūrētajiem" - nu izpildīja, šķiet, Ešenvalds "valdnieka" norādi - komponēja "tā demokrātiskāk". Manuprāt, rezultātā - opera ar daudzām "ūdens epizodēm", turklāt nez kādēļ Ešenvalds to demokrātisko pop-elementu ieturējis tādā kā retro padomju estrādes stilā..... Vai tādēļ, ka "valdniekam" tas varbūt mentāli tik tuvs? :D

Citāts no raksta: "Savukārt zināms jauno komponistu pulciņš Latvijā domā, ka melodisms un izdabāšana publikai nav pieļaujama." Kam un kur tas pulciņš ir zināms. Droši vien pašiem sev un kādiem četrpadsmit saviem kaimiņiem un radiem. Ja nevar uzrakstīt ""meldiņu", tad jābeidz nodarboties ar komponēšanu vispār. Jo ja nav melodijas, tā ir vienkārši mazāk vai vairāk profesionāla rotaļa ar skaņām. Un ar to ko mēs savās iedomās uzskatām par mūziku, tur nav nekāda sakara. Tas ir tas pats, kas rakstīt dzeju, nezinot gramatiku. Otrā versija šādam apgalvojumam "par izdabāšanu" ir šāda: komponistam vienkārši "nav ko teikt", jo neko vecu it kā negribas, bet jauna nekā nav. Tā ir, jo skaņu rindā ir tikai septiņi toņi un pieci pustoņi. Ko jaunu lai izgudro? Jāpūderē smadzenes, ka tiek radīts kaut kas jauns, ( mūsdienu mūzika utt.) kas patiesībā nav mūzika. Diemžēl....

Vispirms - patiešām - svēta lieta - es saku paldies Tam Kungam Debesīs un LNO ,ka pati spēju nopirkt biļeti labā vietā - parterī - par 9 eur - sēdēu blakus pašam kompnistam netālu no skaņu pults. Es to novērtēju ar pateicību. Nezinu - varbūt Langas - melnās dāmas dēļ, bet Valentīnu nespēju atzīt par kaut cik baudāmu operu - nosēdēju tur mocīdamās. Par Iemūrētajiem mans pirmais iespaids ir tāds, ka muzikāli - priekš manis nedaudz par saraustītu , par daudz garās pauzes ar skatuves pārkārtošanu un iemūrētās elsām, brīžiem man likās, ka par daudz kliedz, nevis dzied un tās pārejas no kliedzošās uz muzikālo daļu - pārāk krasas. Librets - atkal - man bija grūti izsekot līdzi sižetam kā tādam. Ja operas klasikai mēs zinām saturu , ja uz Valentīnu gājām grāmatu izlasījuši, tad uz šo operu ejot man bija tikai dzejnieces vārdu drumslas, skaidra sižeta līnija - tas man pietrūka,iespēja sekot līdzi tai idejai par upuri - kam, kāpēc utt. - tā nebija . Tad - tas pelēkums uz skatuves tīri vizuālā ziņā - mani tas nenormāli traucēja. Ja Bibliotēka ir Gaismas, Zināšanu, Nākotnes simbols - tad kāpēc pelēka, stalažaina, krēslaina, kastaina ? Nepatika , nu nepatika man scenogrāfija , ļoti nē. Ja scenogrāfija pelēka - tad vismaz tērpi varēja būt koši , nevis tādi,kas saplūst ar netīri pelēko fonu. Nav laika visu uzrakstīt, bet es noteikti gaidīju kaut ko gaišu - baltu un saulaini dzeltenu un zilu - debess zilu - visā - mūzikā, scenogrāfijā, tērpos ... Tagad -es teiktu - priekš manis par samocītu .... Bet daudz daudz labāks par Valentīnu - protams. Paldies autoriem:)