Briseles Karaliskā opera La Monnaie/De Munt noslēdz Riharda Vāgnera tetraloģijas Nībelunga gredzens jauniestudējumu – 4. februārī notika operas Dievu mijkrēslis pirmizrāde. Cikla fināla darbu La Monnaie galvenā diriģenta Alēna Altinoglu vadībā Briselē varēs dzirdēt līdz 2. martam (biļetes uz visām astoņām izrādēm ir pārdotas).
Nībelunga gredzens ir tapis plānotajā laikā – no 2023. līdz 2025. gadam. Pašā cikla vidū notika negaidīts dramatisks pavērsiens: pagājušā gada pavasarī, kad publikas ekstāzi jau bija izraisījis Reinas zelts un Valkīra, kļuva zināms, ka tetraloģijas režisors Romeo Kastelluči darbu neturpinās un cikla pēdējo operu Zīgfrīds un Dievu mijkrēslis iestudēšana 2024./2025. gada sezonā uzticēta režisoram Pjēram Audi, kurš drosmīgi pieņēma šo pēdējā mirkļa piedāvājumu. Parasti režisori savu Vāgnera izrāžu koncepciju izstrādā gadiem ilgi, bet šajā gadījumā Pjēram Audi bija jārīkojas dažu mēnešu laikā.
Sešu stundu drāma
Teātra un instalāciju mākslas dižgars Romeo Kastelluči katrai tetraloģijas daļai bija iecerējis atšķirīgu māksliniecisko risinājumu. No viņa darbiem fani allaž gaida estētisku katarsi, un meistars neliek viņiem vilties. Zīgfrīdam bija plānots uzņemt pilnmetrāžas filmu, izmantojot vēl neizpētītas ambiciozas tehnoloģijas (dziedātājiem izrādē ar to būtu bijis jāmijiedarbojas), savukārt Dievu mijkrēslim bija paredzēta īpaša operas un teātra simbiozes forma. "Pēc daudzu mēnešu sagatavošanās un izpētes kopīgi secinājām, ka nevaram atrast veidu, kā īstenot šos konceptus pieejamā laika un budžeta ietvaros," pērn pavasarī ar nožēlu paziņoja La Monnaie ģenerāldirektors un mākslinieciskais vadītājs Pēters de Kaluve.
Pjēra Audi iestudētais Zīgfrīds Briselē tika parādīts 2024. gada septembrī un oktobrī. 2025. gada februārī ir pienācis Dievu mijkrēšļa laiks. Tetraloģijas operas lieliski diriģē franču maestro Alēns Altinoglu. Jau kopš pašiem projekta pirmsākumiem, ņemot vērā tā sarežģītību, bija paredzēts, ka ikkatra cikla opera tiks iestudēta atsevišķi un visas tetraloģijas daļas vienotā blokā, kā tas parasti notiek ar Nībelunga gredzenu, skatītājiem Briselē netiks piedāvātas.
Režisors Pjērs Audi (no kreisās) un Briseles Karaliskās operas La Monnaie vadītājs Pēters de Kaluve operas Dievu mijkrēslis pirmizrādē 4. februārī. Foto – Jegors Jerohomovičs
Pirms Dievu mijkrēšļa pirmizrādes La Monnaie vadītājs Pēters de Kaluve vēlreiz publiski pateicās Pjēram Audi par viņa gatavību pārņemt divu noslēdzošo tetraloģijas daļu režiju. "Zīgfrīda tapšanas process bija īpaši grūts, jo Pjēram Audi iestudējuma veidošana bija jāapvieno ar citiem pienākumiem – gan Ēksanprovansas festivāla māksliniecisko vadību, gan gatavošanos Makbeta iestudējumam Džuzepes Verdi festivālā Parmā," skaidro La Monnaie intendants. Libāniešu un franču režisors Pjērs Audi paralēli vada arī lielo Ņujorkas kultūras centru Park Avenue Armory. "Tagad Dievu mijkrēšļa iestudējuma procesā Pjērs Audi visu laiku bija kopā ar mums, un tas ir ļoti svarīgi ne tikai operas garuma dēļ (izrāde ilgst sešas stundas un desmit minūtes, ieskaitot četrdesmit un sešdesmit minūšu starpbrīžus – J. J.), bet arī tāpēc, ka mums ir daudz debitantu, ieskaitot Brīnhildes un Zīgfrīda atveidotājus," saka Pēters de Kaluve.
Briseles Gredzens ir spožs diriģenta Alēna Altinoglu sasniegums – katru nākamo cikla operu orķestris viņa vadībā spēlē izteiksmīgāk nekā iepriekšējo, šī meistarības attīstība ir labi saklausāma un sasniedz kulmināciju Dievu mijkrēslī. Visa vakara gaitā maestro Altinoglu prasmīgi uztur Vāgnera drāmu, piepildot to ar enerģiju un iedvesmu.
Savā iestudējumā Pjērs Audi rada skaistu, nemitīgi mainīgu intīmu jūtu, skaņas un gaismas skulptūru, kurā svarīga ir katra dvēseles kustība un beigās tumsa pārvēršas gaismā. Režisora radošajā komandā ir scenogrāfs Maikls Saimons, kostīmu māksliniece Petra Reinharte, gaismu mākslinieks Valerio Tiberi, horeogrāfs Pims Vēlingss un videomākslinieks Kriss Kondeks.
Dievu mijkrēšļa jauniestudējumā tenors Braiens Redžisters pirmo reizi karjerā dzied Zīgfrīdu, savukārt soprāns Ingela Brimberga debitē Brīnhildes lomā. Foto – Monika Ritershausa
Personāži un viņu attiecības vienmēr ir pirmajā plānā, šajā izrādē ir prieks un bauda ieklausīties ikkatrā balsī. Brīnhildes lomā izcili debitē zviedru soprāns Ingela Brimberga – viņa fascinē gan ar savu dziedājumu, gan harismu un skatuves stāju. Šai Brīnhildei piemīt spēks, trauslums un grācija – no viņas nav iespējams atraut skatienu. Amerikāņu tenors Braiens Redžisters pirmo reizi karjerā dzied Zīgfrīdu un pārliecinoši iemieso viņa autoritāti, heroisko dabu un traģismu. Ar dramatisku intensitāti un dēmoniskām teatrālām krāsām Hāgena tēlu uzlādē prominentais igauņu bass Ains Angers – grandioza loma! Atmiņā paliek arī angļu basbaritona Endrū Fostera-Viljamsa (Gunters), vācu soprāna Anetes Fričas (Gutrune), amerikāņu baritona Skota Hendriksa (Alberihs) un franču mecosoprāna Noras Gubišas (Valtraute) iespaidīgais vokālais un aktieriskais sniegums.
Nav jāatver partitūra
Šī ir otrā reize, kad režisors Pjērs Audi strādā ar Nībelunga gredzenu. Pirmo reizi viņš to iestudēja 1997.–1999. gadā Nīderlandes Nacionālajā operā Amsterdamā, un nākamajos piecpadsmit gados šis uzvedums tur vairākkārt ticis atjaunots. Pjērs Audi stāsta: "Ar Vāgnera tetraloģiju esmu pavadījis 25 gadus, es to zinu no galvas un tikai tāpēc varēju atsaukties La Monnaie aicinājumam tik īsā laikā iestudēt Zīgfrīdu un Dievu mijkrēsli. Man nebija jāatver partitūra. Es varēju ļoti ātrā tempā izveidot abas izrādes, turklāt ar radošo komandu, kas vēl nekad nebija saskārusies ar Gredzenu. Man bija ļoti interesanti šajos iestudējumos ielikt visu, ko esmu iemācījies divdesmit gadu laikā pēc sava Amsterdamas Gredzena. Tas bija pirmais pilnais tetraloģijas iestudējums Nīderlandē. Savukārt Briselē šim darbam ir sena iestudēšanas vēsture: kad 2024. gada rudenī La Monnaie skanēja Zīgfrīds, šī konkrētā opera šajā teātrī tika spēlēta jau simto reizi. Šajā namā Vāgners vēsturiski ir skanējis bieži, bet Amsterdamā līdz pašreizējā modernā operteātra atklāšanai nebija Nībelunga gredzenam piemērotas skatuves. Teātra La Monnaie skatuve ir ļoti maza, salīdzinot ar Amsterdamas skatuvi. Šoreiz man bija interesanti iestudēt Vāgneru mazākā opernamā, jo īstenībā Gredzens ir intīms darbs. Daudzās ainās mēs dzirdam varoņu duetu, trio, kvartetu un kvintetu. Mazā teātrī publika ir tuvu dziedātājiem. Savulaik Amsterdamā mēs novietojām solistus orķestra priekšā, lai uzsvērtu šo intimitāti."
Pjērs Audi atklāj, ka pirmo šoku, klausoties Nībelunga gredzenu, piedzīvojis 70. gados Londonas Koventgārdena operā. Tas bija maestro Kolina Deivisa un režisora Geca Frīdriha veidotais iestudējums. "Kopš tā laika Gredzens man ir ļoti īpašs. Nebiju domājis, ka es to jebkad iestudēšu. Amsterdamā es biju trešais vai ceturtais režisors, kuram tika izteikts piedāvājums uzvest šo ciklu, – pirms manis visi bija atteikušies. Amsterdamā man toreiz teica: jums tas ir jāizdara! Esmu iemācījies šo darbu, pateicoties lieliskiem, pieredzes bagātiem Vāgnera dziedātājiem, ar kuriem strādāju Amsterdamā. Izmantojot visu savu pieredzi, tagad varēju palīdzēt dziedātājiem Briselē apgūt šīs sarežģītās lomas, kuras mākslinieki slīpē visas dzīves laikā," saka režisors.
Skats no Dievu mijkrēšļa jauniestudējuma Briseles Karaliskajā operā La Monnaie. Foto – Monika Ritershausa
Izrādes Zīgfrīds un Dievu mijkrēslis Pjērs Audi uzskata par diptihu: "Tas ir stāsts par Zīgfrīdu un Brīnhildi, un tajā ir pateikts pilnīgi viss." Viņš piebilst, ka tetraloģijas noslēguma daļu – Dievu mijkrēsli – daudzi skatītāji Briseles operā nemaz nav redzējuši. Pēdējo reizi tetraloģija uz La Monnaie skatuves tika iestudēta 1991. gadā (režisora Herberta Vernikes interpretācijā), kad teātri vadīja leģendārais intendants Žerārs Mortjē. "Dievu mijkrēslis drīzāk dzīvo cilvēku prātā, viņi to iedomājas kā monumentālu darbu, taču tas ir ārkārtīgi izsmalcināts. Tas ir īsts drāmas teātra darbs, kurā ir varoņu sarunas, rečitatīvi. Tam ir ļoti skaidra naratīva struktūra, un es esmu režisors, kurš izklāsta stāstu. Man nepatīk neko pārāk daudz konceptualizēt, un esmu priecīgs, ka varu atgriezties pie šīm Vāgnera operām," atzīstas Pjērs Audi.
La Monnaie vadītājs Pēters de Kaluve uzsver: "Man šķiet, ka Dievu mijkrēslim nav nepieciešami subtitri. Šis darbs ir absolūti saprotams – notikumi ir ārpus kontroles. Lai ko Reinas meitas teiktu Zīgfrīdam, viņš ies pretim savam galam. Lai kā Valtraute brīdinātu Brīnhildi, viņa pieļaus kļūdu. Jūs to visu labi jūtat un saprotat. Režisors Pjērs Audi izstāsta šo stāstu ļoti cilvēcīgi, nemēģina tam pievienot slāņus, kas nav vajadzīgi, un atsedz ārkārtīgi spēcīgas emocijas."
Gada labākais teātris
Vācijā iznākošais žurnāls Oper! ir piešķīris La Monnaie 2025. gada labākā operteātra titulu. Piektdien, 21. februārī, Briseles opernamā notika žurnāla Oper! ikgadējo balvu pasniegšanas ceremonija, kurā godalga oficiāli tika pasniegta teātrim La Monnaie un tika sumināti uzvarētāji vēl deviņpadsmit kategorijās.
"Briseles teātris La Monnaie Pētera de Kaluves vadībā izstaro milzīgu pievilcību un aicinošu atvērtību, kas pulcē gan māksliniekus, gan skatītājus," gada labākā operteātra izvēli pamato žurnāla Oper! balvu žūrijas priekšsēdētājs Ulrihs Rūnke. "La Monnaie izrāžu izlasi, līmeni un estētiku var dēvēt par revolucionāru, un tas palīdz padarīt operu pieejamu arī jaunākajai skatītāju paaudzei. Gandrīz divas desmitgades Pēters de Kaluve ir vadījis La Monnaie nemainīgi augstā līmenī ar nepārejoša radošuma sajūtu – tas viss padara šo teātri par paraugu starptautiskajā operas pasaulē," apgalvo Ulrihs Rūnke. Šīs sezonas beigās Pēters de Kaluve atstās savu amatu.
Svētdien, 23. februārī, plkst. 16 pēc Latvijas laika Dievu mijkrēslis tiešraidē no Briseles būs skatāms platformā OperaVision.eu. Operas ieraksts tajā būs pieejams līdz 23. augustam.
Dievu mijkrēslis
Diriģents Alēns Altinoglu, režisors Pjērs Audi
Briseles Karaliskajā operā La Monnaie/De Munt 23., 26.II, 2.III
www.lamonnaiedemunt.be