Koncertā skanēs arī divi Arvo Perta skaņdarbi - 1. simfonija un ticības apliecinājums Credo vokāli simfoniskā vērienā ar klavieru solo. Un te nu loks noslēdzas, jo pie klavierēm būs - Kārlis Lācis.
Atsaucoties Māra Sirmā aicinājumam, Kārlis Lācis izvēlējies vairāk nekā divtūkstoš gadu seno stāstu par Jēzus Kristus ciešanu ceļu. "Paļāvos uz ieteikumu, ka darbs tīrā latviešu valodā tomēr ierobežo atskaņošanas iespējas. Īpaši nelauzīju galvu par latviešu valodu un uzreiz skatījos latīņu valodas virzienā. Es bieži uzticos intuīcijai, it īpaši tekstu izvēlē," Kārlis Lācis izstāsta, ka simfonijā Krusta ceļš iekļauti Mateja un Lūkas evaņģēlija teksti, daži psalmi un fragments no Vaimanu dziesmām. Izmantoti arī Imanta Ziedoņa dzejoļi un Tēvreize. "Man tas ir punkts, no kura atsperties un veidot savu skatījumu," atzīst komponists. "Ziedoņa dzeja iegūla mūzikā. Likās, tā šis stāsts kļūst emocionāli tuvāks latvietim. Jo cik gan daudzi šodien saprot latīņu valodu?"
Filma par skarbu
"Simfonija Krusta ceļš ir tik liels skaņdarbs, ka mēģinājumos nogurstam un vairs paši neko daudz nesaprotam. Tā ilgst veselu stundu. Bija jāizstāsta viss ciešanu Krusta ceļš, un sanāca stunda," Lācis lietišķi izstāsta, sastapts pirms kārtējā mēģinājuma. "Man nav daudz garīgo skaņdarbu. Tos, kas ir, man līdz šim pasūtījis Māris Sirmais." Vēl tikai pērnruden Sirmā un kora Latvija rīkotajā ikgadējā Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla klausītāji piedzīvoja viņa iepriekšējā garīgā opusa Te Deum pirmatskaņojumu.
Kas iedvesmojis ciešanu tēmas atainojumam no mākslā pieredzētā? "Pēc Māra Sirmā ieteikuma mēģināju skatīties slaveno Mela Gibsona filmu, taču tā ir tik nežēlīga un gara, ka pusi paskatījos un izslēdzu ārā. Likās - to nevar izturēt. Tomēr negribētos tādā izmisumā iedzīt arī klausītājus."
Pārdzīvojums tomēr būs. "Liels vēriens - milzīgs orķestris un koris - ir viņa stihija. Viņš ir ļoti intensīvs, taču arī melodisks un smalks," Kārļa Lāča komponista rokrakstu raksturo diriģents Māris Sirmais. "Es teiktu, ka vēl tikai mācos. Arī Arvo Perts savā 1. simfonijā bija spurains, kamēr izauga līdz harmonijai. Pieļauju, ka daudz no tā, kas man tagad liekas, ka tā jādara, ar laiku atkritīs. Ikdienā to neredz, bet, atskatoties pirms desmit gadiem, jābrīnās, kā man nebija kauna kaut ko tādu kādam piedāvāt!"
Privilēģija komponēt
Cik nopietni Kārli Lāci skāris pavērsiens, kas jau daudzus izpildītājmāksliniekus aizvirzījis uz komponista vai diriģenta ceļu? "Mācīties komponēšanu Mūzikas akadēmijā mani iedrošināja komponists profesors Juris Karlsons. Drīz vien sapratu, ka, spēlējot klavieres sešas stundas dienā, es nogurstu un ir grūti koncentrēties. Toties komponējot ieeju tajā pasaulē, un var paiet visa diena - laiks pazūd!" Protams, arī klavieres Kārlis Lācis nav pametis - tāpat kā dažādu koncertprogrammu veidošanu, piemēram, kopā ar Rēziju Kalniņu, Intaru Busuli, un uzstāšanos korporatīvajos pasākumos vai televīzijā.
"Es par to priecājos, jo žanri ir dažādi - varu pārslēgties un tādējādi atpūsties. Arī bez sporta nevaru. Ja trīs dienas neesmu skrējis, fiziski sāku ļoti slikti justies. Flautists Miks Vilsons tikko aizskrēja maratonā no Rīgas līdz Valmierai, bet man pietiek ar desmit kilometriem dažreiz nedēļā un orientēšanās sportu vasarā," stāsta komponists, kuru bieži slavē par īpašajām darbaspējām. Viņam tikko pasūtot darbu, bet pēc pāris dienām jau gatavs! Pats Lācis par šīm leģendām tikai pasmejas. Tiesa, "ja pasūta mazu darbiņu, to uzreiz izpildu, lai nekrājas. Varu piecelties arī piecos rītā". Būdams brīvs no algota ikdienas darba, viņš var caurām dienām sēdēt mājās un komponēt. "Līdz šim man ir sanācis pārāk necensties domāt par naudu, un tā vienmēr kaut kā pati atnāk. Daru to, kas mani interesē, un par to man vēl samaksā." Pašlaik jau top jauns mūzikls Žanna d'Arka, pirmizrāde Dailes teātrī plānota nākamā gada janvārī. Šis būs jau trešais mūzikls Lāča jaunradē un teātra repertuārā nomainīs Oņeginu. Vēl viens mūzikls pasūtīts Maskavā - Kazanova Puškina teātrim.