Komponists Andrejs Selickis (1960) ir savrupceļa gājējs, viņu mūzika interesē nevis kā radoša pašapliecināšanās, bet kā garīgās kalpošanas veids. Komponista ikdiena saistīta ar kalpošanu baznīcā un ar viņa ticības dzīvi cieši savīta arī viņa mūzika.
Jautāts par visbūtiskākajām ietekmēm un interesēm radošajā darbā, Andrejs Selickis visupirms atsaucas uz muzikālajām ikonām – Baznīcas mūzikas senākajiem slāņiem, tostarp bizantiešu - baznīcslāvu zīmju dziedājumiem, gregoriku, armēņu un rumāņu garīgo mūziku, kā arī Arvo Perta daiļradi un personību, un īpaši izceļ arī latviešu mūziku, kurā atrodami “sirdsšedevri, tādi apslēpti mežezeri iekš šīs pasaules”. Šie aspekti atbalsojas arī skaņraža opusos, kuros Andrejs Selickis nereti izmanto arī latgaliešu tekstus.
Jaunajā albumā vietu radis Lielās Mūzikas balvas 2015 godalgotais gada jaundarbs Šyupuļdzīsme Jēzum. Emocionāls un aizkustinošs savā vienkāršībā, brīnumskaistās skaņās ietērpts vēstījums, kurš pārsteidz ar savadabīgu pārvērtību spēli, populāro latviešu tautasdziesmu Aijā, žūžū, lāča bērni krāsojot neierastā austrumnieciskā intonācijā un latgaliešu valodā. Opuss, kuram ierosmi Andrejs Selickis radis dziļi aizkustinošajā meistara Valentīna Silvestrova kora cikla ukraiņu Ziemassvētku tautasdziesmā.
Albumā iekļauts arī jaundarbs – sakrālā himna svētajam Krustam O Crux Christi (Ak, Kristus Krusts) ar senu latīņu vēstījumu no viduslaikiem, kur “pāri tumsai spīd Krusta gaisma”.
Latgales lūgsnu cauraustā Andreja Selicka Litānija Mātei Terēzei, kura balstīta uz liturģiskajem tekstiem komponista redakcijā kļuva par pirmo opusu, ar kuru komponists iekļāvās aktīvā koncertdzīvē – līdz tam viņa galvenā darbības joma bija baznīcas mūzikas vide. Opuss, ar viduslaikiem raksturīgo pamīšus dziedāšanas manieri – antifoniju, kļuva arī par būtisku impulsu diriģenta Sigvarda Kļavas un komponista Andreja Selicka turpmākai radošai sadarbībai un cilvēciskai draudzībai.
Sigvards Kļava atklāj: “Andrejs manā dzīvē kļuva par tādu kā ceļa rādītāju, par pavadoni, kurš devis impulsus tā ceļa virzienam, kurā var sastapt ko ārkārtīgi neikdienišķu un ārkārtīgi būtisku. Sevišķi pēdējā desmitgadē, šis ceļš brīžiem ir bijis man ļoti noteicošs. Andrejs ar savu mūziku un ar savu personību ir radošais kompanjons, kurš magnetizē un pie kura ir vēlme atgriezties vēl un vēl”.
Albumā skanēs arī Andreja Selicka skaņu raksts korim un vecticībnieku priesterim Paradisus vocis (Skaņu paradīze), kas tapis pēc bizantiešu garīgo dziedājumu tradīciju izpētes brauciena uz Turcijas un Grieķijas senākajiem reliģiskajiem tempļiem un klosteriem. Titulopusu, kurā seno reliģisko Bizantijas dziedājumu dzīvā tradīcija sastopas ar mūslaiku kormūziku, jaunajā albumā iedziedājis komponista tuvs draugs – vecticībnieku priesteris Vasilijs Volkovs no Jēkabpils Svētmocekļa Habakuka draudzes.
Meklējot tiltus starp arhaisko un mūsdienīgo mūzikā, albumā iekļauti arī tādi opusi kā veltījums komponista Georgija Sviridova piemiņai Dvēs’le slāpst pēc Debesīm ar krievu klasiķa Sergeja Jeseņina dzejas rindām un sakrālā slavas dziesma Nunc dimittis.
Ierakstā, līdztekus Latvijas Radio korim un kamerorķestrim Sinfonietta Rīga, diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, piedalās arī tādi Latvijā atzīti izpildītājmākslinieki kā mecosoprāns Ieva Parša, tenors Jānis Kurševs, perkusionists Ivo Krūskops, dūdu virtuozi Māris Jēkabsons un Ieva Nīmane.
Ieraksts Paradisus voci” nāks klajā šī gada rudenī mūzikas ierakstu namā Ondine, kas, turpinot izdevēja mūsdienu garīgās mūzikas ierakstu ciklu, būs jau trīspadsmitais albums Latvijas Radio kora un mūzikas nama Ondine sadarbībā.
Savukārt šomēnes dienas gaismu ieraudzīja garīgā spēka cauraustais Latvijas Radio kora jaunākais ieraksts - albums ar Georgija Svirodova pēdējo pareizticīgo opusu Lūgšanas un dziedājumi (Canticles and Prayers).