Pasaules mūzikas dienu programmu tradicionāli veido gan konkursa kārtībā atlasītas kompozīcijas, kuras festivālam iesūtītas no vairāk nekā 50 Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības (International Society for Contemporary Music - ISCM) dalībvalstīm, gan īpaši pasūtināti jaundarbi, un abas šīs sfēras pārstāvētas arī Latvijas Radio kora koncertprogrammā Horizonts, kas diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā Tartu Jāņa baznīcā skanēs 6. maijā plkst. 17:30.
ISCM ir dibināta Zalcburgā 1922. gadā ar mērķi apzināt jaunās tendences klasiskajā mūzikā. Laika gaitā šī organizācija no divu valstu - Austrijas un Vācijas savienības ir paplašinājusies līdz vairāk nekā 50 dalībvalstīm un patlaban veido labi strukturētu mūsdienu mūzikas centru, kas apvieno šo dalībvalstu komponistus, atskaņotājmāksliniekus un koncertu organizatorus.
Koncerta nosaukums Horizonts aizgūts no Austrālijā mītošās komponistes Rozalindas Peidžas opusa, kas tapis, iedvesmojoties no Sidnejā dzīvojošā latviešu izcelsmes mākslinieka Imanta Tillera darbiem, kuros būtiska loma arīdzan ar Latviju saistītiem tēliem un simboliem... Pirmatskaņojumu šis opuss piedzīvojis pērn Rīgā tieši LRK lasījumā, un labi pazīstama korim ir arī vairāku citu šajā programmā iekļauto komponistu mūzika...
Igaunijā skanēs arī fragments no Alfrēda Momotenko epopejas korim На Страстной, ko Latvijas klausītāji marta vidū iepazina Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Šī Sočos dzimušā un Maskavā un Nīderlandē skolotā komponista apjomīgais opuss balstīts uz Borisa Pasternaka spēcīgajām vārsmām un Sergeja Rahmaņinova monumentālajām Vesperēm.
Latvijas Radio korim TENSO meistarklašu ietvaros rakstīta arī Juga Markoviča emocionāli satricinošā partitūra Nirvana – jaunais serbu komponists skaņās tērpis sava tautieša, simbolista Vladislava Petkoviča Disa 20. gadsimta sākumā tapušās vārsmas, kas runā par karu, nāvi un transcendenci.
Tāpat koris no jauna satieksies ar Mārtiņa Viļuma mūziku – LRK īpašais skanējums un dziedātāju balsu neierobežotās iespējas bijušas ļoti rosinošs impulss vairāku izcilu Viļņā dzīvojošā latviešu meistara opusu tapšanai, starp tiem ir arī 2010. gadā rakstītais skaņdarbs Abar panjom ardīg abāg gāw ēk-dād kard (Par piekto pirmdzimtā buļļa kauju), kurā izmantota astotā nodaļa no Bundahišnas kosmoloģiskajiem tekstiem pahlavi dialektā (senā persiešu valoda) par pasaules un dzīvības radīšanu no pirmdzimtā buļļa.
Gadiem ilga auglīga sadarbība Latvijas Radio kori saista ar Andri Dzenīti, un Tartu pirmatskaņojumu piedzīvos viņa opuss Aerodynamics. Jaundarbs balstīts uz amerikāņu dzejnieka Rika Burska tāda pat nosaukuma dzejoli, kas tēlaini spēcīgiem vārdiem runā par ilgām, tuvību un netveramu trauslumu.
Andris Dzenītis par savu jauno opusu saka: “Dzejolis Aerodinamika, ko sarakstījis amerikāņu laikmetīgās dzejas autors Riks Bērskijs (Rick Bursky), ir pilns emociju, ilgu, intimitātes un trausluma. Šī ir dzeja ar smalku enerģiju, kurā taustāmā pasaule pārklājas ar nepastāvīgo, gaistošo realitāti - ar neiespējamo. Man ir prieks atkal sadarboties ar Latvijas Radio kori - maniem draugiem mūzikā jau daudzus gadus. Labāk par mēģinājumu paskaidrot šī darba nozīmi ir vienkārši lasīt dzejoļa rindas un klausīties to skanējumā...’’