Bavārijas Valsts opera Minhenē ir viens no progresīvākajiem teātriem pasaulē un šo statusu cenšas saglabāt arī pandēmijas apstākļos. Galvenais – uzturēt procesa nepārtrauktību. Pirmizrādes, kas top krīzes periodā, tiek pārraidītas tiešsaistē. Bavārijas Valsts operas jauno sezonu septembrī atklāja performances leģendas Marinas Abramovičas izrāde fantāzija Marijas Kallasas septiņas nāves – tā tika demonstrēta internetā, un publika to vēl varēja piedzīvot klātienē Minhenes Nacionālajā teātrī. Kad teātris apmeklētājiem rudenī atkal tika slēgts, darbs turpinājās un jauniestudējumus varēja vērot tiešraidē: oktobrī tapa Valtera Braunfelsa Putni (diriģents Ingo Mecmahers, režisors Franks Kastorfs), novembrī – Džuzepes Verdi Falstafs (diriģents Mikēle Marioti, režisore Mateja Koležnika).
Lai nezaudētu saikni ar klausītājiem, pirmdienu vakaros teātris tiešraidē piedāvā izcilu mūziķu un baleta mākslinieku programmas. Skan gan simfoniskā, gan kamermūzika. Šajā ciklā tukšas skatītāju zāles priekšā jau ir uzstājušies dziedātāji Jonass Kaufmanis, Kristiāns Gerhāers, Kamilla Nīlunda, Tomass Hempsons, Pavols Bresliks, Ailina Peresa un Benžamēns Bernheims, diriģenti Zubins Meta, Vladimirs Jurovskis un citas A klases zvaigznes.
Ardievas romantismam
Tagad teātris ir sarūpējis nākamo intriģējošo pirmizrādi, kas notiks bez skatītāju klātbūtnes. Sestdien, 13. februārī, tiks pārraidīts Karla Marijas fon Vēbera Burvju strēlnieka jeb Brīvā strēlnieka jauniestudējums. Šis ir īpaši gaidīts notikums – romantisma pērli, vienu no slavenākajām vācu nacionālajām operām, ir iestudējis laikmetīgās režijas virtuozs Dmitrijs Čerņakovs, kurš varoņu attiecībās vienmēr spēj ieraudzīt to, ko nav ieraudzījis neviens cits interprets. Režisors brīdina – viņa skatījums nebūs ne naivs, ne romantisks. "Es vienmēr uzdodu jautājumus. Darbojos kā skeptiķis un visu apšaubu. Manam skatienam ir jābūt skaidram un asam," apliecina Dmitrijs Čerņakovs.
Burvju strēlnieka libreta pamatā ir leģenda par Bohēmijas firsta mežziņa meitas Agates un mednieka Makša mīlestību. Burvestības caurstrāvotā sižeta centrā ir tumšo un gaišo spēku cīņa – Maksis noslēdz darījumu ar nelabo, lai gūtu uzvaru šaušanas sacensībās un apprecētu Agati. Burvju strēlnieka pirmizrāde notika Berlīnē 1821. gadā un iezīmēja itāļu operas dominēšanas ēras beigas.
"Interesanta detaļa, kuru mēdzam aizmirst, – Karls Marija fon Vēbers ir dzimis 1786. gadā, kad vēl bija dzīvs Mocarts," videosarunā iepazīstinot ar gaidāmo izrādi, uzsver Bavārijas Valsts operas intendants Nikolauss Bahlers. "Savukārt Burvju strēlnieka pirmizrāde notika tad, kad vēl bija dzīvs Bēthovens," viņa domu papildina jauniestudējuma muzikālais vadītājs Antonello Manakorda. "Burvju strēlniekā ir jūtama arī Šūberta ietekme, un viņš bija austrietis. Tāpēc nav gluži pareizi raksturot Burvju strēlnieku kā vācu mūziku – tā ir arī Eiropas mūzika. Burvju strēlniekā dzirdam dabas skaņas, tradicionālās, populārās melodijas. Protams, tā ir vācu opera, ja skatām to vācu operas vēstures kontekstā. Burvju strēlnieks ir būtisks solis tuvāk Vāgneram," piebilst diriģents.
Trauma debesskrāpī
"Es neesmu vācu kultūras pārstāvis, neesmu studējis šo materiālu skolā. Burvju strēlniekam varu tuvoties tikai kā opermīlis. Tas man ļauj to uzlūkot no atšķirīga leņķa," skaidro Dmitrijs Čerņakovs. "Varu paskatīties uz šo darbu nepastarpināti, šajā ziņā man ir vieglāk nekā vācu režisoriem. Mani neapgrūtina citas interpretācijas. Krievijā Burvju strēlnieks bija ļoti populārs XIX gadsimta sākumā, bet pēc tam nav ticis iestudēts. Es redzu šo darbu tādu, kāds tas ir, un mani neietekmē citi faktori. Man nav attiecību ar šīs operas interpretācijas vēsturi. Sākotnēji man bija mazliet bail no šā uzdevuma, un tas tikai veicināja interesi. Burvju strēlnieks ir viena no sarežģītākajām operām, ko iestudēt, līdzās Bēthovena Fidelio. Taču darba procesā pieņēmās spēkā nevis manas bailes, bet gan azarts – jutos arvien vairāk iedvesmots. Man ir interesanti iestudēt Burvju strēlnieku Vācijā, Trojiešus – Francijā, Traviatu – Itālijā. Es to daru kā svešinieks, kā autsaiders," saka režisors.
Jauniestudējuma darbība risinās nevis senatnē Bohēmijas mežos, bet laikmetīgi agresīvā vidē: sižets attīstās 24 stundu laikā Agates (soprāns Golda Šulca) un Makša (tenors Pāvels Černohs) kāzu svinībās, kas notiek kāda debesskrāpja apartamentos. Šaušanas sacensības kļūst par vardarbīgu iniciācijas rituālu, kas psiholoģiski sagrauj Maksi, – apkārtējie viņu traumē un iznīcina cits pēc cita.
Burvju strēlnieka varoņi režisora interpretācijā ir mūsdienu cilvēki. Dmitrijs Čerņakovs stāsta: "Esam detalizēti viņus izpētījuši – ko viņi jūt, kas viņus virza, kādi noslēpumi un ambīcijas viņiem ir, kā viņus izmanto, kā viņi izmanto citus, cik tālu viņi ir gatavi iet, lai sasniegtu vēlamo. Mums ir sanākusi kamerstila izrāde. Mēs neskatāmies uz personāžiem no attāluma – mēs pienākam pavisam tuvu. Skatāmies uz viņiem kā caur palielināmo stiklu. Esam meklējuši mūsdienu izteiksmes līdzekļus, lai parādītu pārdabiskos spēkus. Ja mēs to darītu pilnā nopietnībā un romantisma garā, izrāde pārvērstos par trash filmu un ļaunums tiktu uztverts kā sazvērestības teorijas daļa. Es domāju, ka ļaunums, bailes un iracionalitāte dzīvo katrā no mums, – izrādē to iemieso melnais mednieks Samiels, viņš ir skelets skapī. Samiels ir mūsu tumšā puse. Izrādē viņš nav neatkarīgs varonis, bet ir daļa no pārējiem. Arī Maksis nav īpašs varonis, viņš ir viens no mums. Mēs redzam, kā viņš mēģina tikt galā ar pārdabiskajiem spēkiem, kas viņu plosa, kā viņš tiem ļaujas, kā viņš tiem pretojas. Tas ir raksturīgi mums visiem."
Burvju strēlnieka tiešraide Bavārijas Valsts operas mājaslapā sāksies 13. februārī plkst. 19.30 pēc Latvijas laika (vispirms ievadvārdi un saruna ar radošo komandu, pusstundu vēlāk – izrāde). No 15. februāra 30 dienu to varēs bez maksas skatīties straumēšanas režīmā.
Informācija: www.staatsoper.de