Sarkanās kurpes neder
Piektdien pasākuma galveno mākslinieku kārtā tika iecelts vācu elektro folka un regeja duets Milky Chance. Lai gan vairākums apvienības izpildījumam varēja dziedāt līdzi vienīgo zināmo meldiņu Stolen Dance, vācu mūziķi pierādīja, ka nebūt nav nekādi topu viendienīši – viņu daiļrade ir lieliska buķete, kas piepildīta ar enerģiskām mutes harmonikas skaņām, ik pa brīdim pavīdošu sēcošu solista balsi, sparīgiem bungu ritmiem (kas īpaši piedien iedzērušam pludmales pūlim) un mīlīgam ģitāru skanējumam grupas lēnajās folkbalādēs. Milky Chance noteikti iederējās kopējā festivāla atmosfērā, kaut gan skaidrs, ka Summer Sound publika par redzēto drīz vien aizmirsīs – pārāk mierīgi un pārāk daudz dzīvās mūzikas.
Otrajā dienā uz lielās LMT skatuves kāpa latvju iemīļotais angļu karalis King Charles, kura performance bija sajaukums starp vecajām un jaunajām mīlas dziesmām. Grūti atcerēties vēl kādu izpildītāju, kas tik bieži pieminētu ar iemantoto banalitāti sirgstošo vārdu love dažādos salikteņos, locījumos, uzrunās un citās konstrukcijās. Tomēr Čārlzam tas itin labi piestāv, par ko liecina arī viņa svaigākais albums Gamble for a Rose. Jaunās dziesmas šķiet mierīgākas, pārdomātākas, varbūt pat mazliet dziļdomīgākas, ar ko skaidrojama pūļa pasivitāte priekšnesuma laikā, gaidot vecos LoveBlood un Bam Bam gabalus. Nepameta sajūta, ka karalis sarkanajās kurpēs šim festivālam bija par šiku ne stila, bet kvalitātes ziņā. Tieši tādēļ, domājot, kā uzspridzināt jau pagurušo apmeklētāju emocijas, tika paaicināts beļģu dīdžejs Lost Frequencies, kura melodijas un bīti atrodami katra jaunāko radio hītu mīļa mūzikas listē.
Pazudusi kastīte
Vasaras festivālus Latvijā diezgan viegli var iedalīt kategorijās pēc to izpildītāju žanriem. Ir valsts mēroga milzis Positivus, kurā izcili saplūst jaunās, vēl tikko aizšķiltās zvaigznes, labi zināmi pasaules vārdi, roks, pops, indī, elektro mūzika un daudz kas cits. Viss savās vietiņās. Ir Laba Daba ar vietējām, kaimiņvalstu un Eiropas nestandarta grupām, kas radio tirgū nelauzīsies, bet pulcēs nišas atbalstītājus un liks paraudzīties uz bagātīgu jaunas mūzikas klāstu. Ir smagāki pasākumi, piemēram, folka un pagānu mūzikas festivāls Zobens un Lemess vai Ķekavas lepnums – rokfestivāls Klang!. Un tad ir Liepājas Summer Sound, kuram, šķiet, kastīte ir pazudusi. Izskatās, ka festivāls lēnām tēmē uz elektroniskās mūzikas, dīdžeju un skaļāku "tuc-tuc" fanu pusi, kas, protams, nav slikti, jo arī šo žanru piekritējiem nepieciešama kopā sanākšanas vieta gadījumā, ja slinkums braukt uz Igaunijas Weekend festivālu. Tomēr uz vienas skatuves likt Bermudu Divstūri, Dagambu un Reiku liekas pārāk juceklīgi.
Runājot par latviešu mūziku, tieši Divstūris bija tas, kas pūli burtiski aizdedzināja un lika tīņiem, divdesmitgadniekiem un citiem pie Aldara skatuves stāvošajiem pieturēt savus jāgērvainadziņus, lai tie lēkāšanas laikā nenokrīt. Līdzīga situācija bija arī Reika jeb viena no apvienības Olas pārstāvja priekšnesuma laikā. Secinājums? Kur skaļāk, kur mazāk drēbju, kur slapjāki vīriešu torsi un džinkstošākas ausis, tur, pēc publikas vairākuma domām, labāk.
Duša un neredzamais autobuss
Interesanti, ka uz tās pašas Aldara skatuves vēlāk uzstājās pieredzes bagātas un jaunas latviešu rokgrupas. Auditorija aši nomainījās un saruka, tomēr tiem, kam nācās redzēt iepriekšminētos ballīšu grandus, Dzelzs Vilka vai Laimes Pilnīgas koncerts bija kā auksta, atvēsinoša un obligāti nepieciešama duša. Un šādas dušas vajadzīgas bieži, jo apliet sevi ar labu mūziku vienmēr ir patīkami.
Viens no eksplozīvākajiem priekšnesumiem saistās ar Dagambu sestdienas vakarā. Ja apmeklētāji jau koncerta sākumā spiedza aiz sajūsmas, dzirdot Muse dziesmas Hysteria čellu kaverversiju, Zvaigžņu karu un Troņu spēļu tēmas, tad izturīgākie varēja palaist savu iekšējo klasiskās mūzikas zvēru ārā arī lietus laikā, ļaujoties pilnīgam eiforiskam haosam, kamēr no cukura veidotie slēpās zem tuvējo koku lapotnēm.
Jaunas vēsmas festivālā ienesa igauņu indī rokeri Frankie Animal – grupa, kas radusies pirms četriem gadiem, iesildījusi The Sound Poets koncertu Siguldā 2014.gadā un paspējusi iegūt pašmāju kritiķu atzinību, piedaloties jauno izpildītāju konkursos. Žēl tikai, ka viņu uzstāšanos redzēja vien nedaudzi, jo koncerts notika laikā, kad dāmas vēl tikai pucējās vakara dejām, bet puiši palēnām iestiprinājās ar kaut ko grādīgu. Vērts redzēt nākotnē!
Festivālā uz skatuves kāpa arī apvienības, par kurām kādu laiku nekas nebija dzirdēts. Pirmo reizi sešu gadu laikā uzstājās latviešu Tā Tā Tā, kas lielākoties spēlēja savus vecos dūžus. Otrās dienas pievakari piepildīja arī Gain Fast popsīgās balādes, nupat iznākušā albuma Pāri laikam skaņdarbi un grupas Jumprava dziesmas Tālu aizgāja kaverversija, kas šķita neejam kopām ar Zlidņa saldo vokālu. Uz galvenās skatuves savukārt repoja Pārdaugavas leģenda Ozols.
Jaunajām grupām bija atvēlēta skatuve pludmales smiltīs uz autobusa jumta salīdzinoši nepamanāmā vietā, apkārt skanot dīdžeju liktajiem hitu basiem. Turklāt pamainījās arī uzstāšanās laiki, tādēļ tādu grupu kā Kasetes vai Carnival Youth priekšnesumi varēja paiet secen. Šķiet, ka Summer Sound jaunās grupas festivāla programmā ielikuši tā, starp citu.
Droši vien labākās atmiņas par pludmales festivālu paliks tiem, kas uz to devās pēc laba burziņa, skaļa trokšņa vārda tiešākajā nozīmē, iespējas "pacopēt" kādu simpātisku būtni vai izrādīties ar saldākajām smaržām un krāsainiem mākslīgo puķu vainagiem. Jo galvenais taču, lai kājas sāp no lēkāšanas un balss pazudusi kaut kur Liepājas piekrastē. Pārējiem atliek vien gaidīt nākamos festivālus un pa to laiku uzsūkt visu dzīvo mūziku koncertos. Jo labas mūzikas netrūkst ne Latvijā, ne pilsētā, kurā dzimis vējš.