Starptautiskais Akordeonistu festivāls Limbažos notiek jau vienpadsmito gadu, tā iniciatori ir Limbažu mūzikas skolas akordeona klases skolotāji. Šogad festivālā piedalās solisti, ansambļi un orķestri no Vācijas, Serbijas, Norvēģijas Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas. Festivāls klausītājiem piedāvā piecus koncertus ar viesu Gala noslēguma koncertu 20.martā, koncertzālē Ave sol. Festivāla programmā iekļauti Baha, Čaikovska, Musorgska, Grīga, Vivaldi un Astora Pjacollas skaņdarbi. Koncerta programmai izraudzīta klasiskā un vieglā mūzika.
Festivālā muzicēs Maskavas filharmonijas soliste Marija Vlasova, Nikola Pekovičs no Serbijas, akordeonistu duets "Jupiters" no Norvēģijas intrumentālais ansamblis "Tremolo" no Igaunijas, "Tadas Motieķius" no Lietuvas. Muzicēs arī Baltijas akordeoistu orķestris, kā arī Kišiņevas mūzikas skolas akordeonistu orķestris "Accordion brio"
Galā koncertā Rīgā solistiem no Vācijas, Serbijas, Krievijas un Lietuvas un iepriekš nosauktajiem ansambļiem, piedalīsies Orenburgas trio no Krievijas, Šauļu S. Sandecka konservatorijas duets no Lietuvas un Mīlakeras mūzikas skolas dueti no Vācijas. Festivāls Limbažos un Rīgā sasaucas ar Vīnes Akordeonistu festivālu, kas šomēnes piedāvā plašu starptautisku programmu Austrijas galvaspilsētā.
Festivāla rīkotāji atgādina, ka akordeons ir viens no romantiskākajiem tautas mūzikas instrumentiem Eiropā un Amerikā. Bez tā grūti iedomāties populāru tautas muzicēšanu, tā pavadījumā skan arī franču estrādes dziesmas – šansoni. Senākais akordeona paveids "harmonica", radies Grieķijā, tautas mūzikā atgādinot par harmonijas nepieciešamību ikdienas darbos. Akordeonu pirmais uzbūvēja austrietis Hekels (Haeckel) Vīnē, kā patentēts mūzikas instruments tas reģistrēts 1829. gadā Beļģijā, un jau pēc diviem gadiem šos instrumentus sāka izgatavot Francijā, Parīzē. 1847. gadā tika izdota pirmā akordeona nošu burtnīca, instruments drīz kļuva populārs Eiropā un Argentīnā. Ņujorkā 1880. gadā jau spēlēja mehānisko akordeonu, kas darbojas ar kartona strēmeles palīdzību.