Par mūzikas klubiem mēdz teikt, ka to mūžs lielākajā daļā gadījumu ir tikai daži gadi. Pakāpeniski nomainās paaudzes, entuziasti atver jaunas vietas, arī padzīvojušu klubu turētājiem rodas citas prioritātes, un daudzu iemīļotās vietas paliek vēsturē. Izdzirdot par klubu Depo, bieži atskan jautājumi, vai tas vēl pastāv. Nereti tur pat izcilos latviešu un ārzemju grupu koncertos bijis tik maz apmeklētāju, ka patiešām jābrīnās, kā klubs ir izdzīvojis pat Covid-19 ierobežojumu laikā, kad aizvērušās divas nozīmīgas ne vien uz tūristiem, bet arī uz vietējiem orientētas izklaides vietas Vecrīgā: Coco Loco un Omas briljants. Krogs Aptieka un bārs I Love You paspēja eitanazēties gadu pirms pasaules lielās ķibeles.
Kā klubam Depo ir izdevies izdzīvot un atkal aicināt cilvēkus uz koncertiem? "Vienkāršākā atbilde ir – man patīk tas, ar ko nodarbojos. Šķiet, līdzīgi kino mīlētājiem nekad neapniks skatīties filmas, grāmatu lasītājiem – lasīt grāmatas, mākslas baudītājiem – apmeklēt izstādes," stāsta kluba saimnieks Guntis Vanags pirms Depo divdesmit gadu jubilejas. "Protams, vērā ņemami arī biznesa faktori – Vecrīgai gana pieņemams telpu nomas līgums, rēķināšanās, ka šis bizness nav tas pats pelnošākais, izdevumu kontrole, tas, ka daudzus darbus veicu pats – nav problēmu iztīrīt klubu. Pateicoties Depo, esmu kļuvis par gana labu santehnikas profiņu. Runājot par Covid-19, jāmin, ka bija ļoti svētīgs šis pārtraukums. Gluži kā citi gaida pensijas gadus (sak, ne par ko nedomāšu, rušināšos dārzā), labi atpūtos, savedu kārtībā veselību, veltīju laiku ģimenei, pirmo reizi pēc divdesmit gadiem kopā sagaidījām divus jaunos gadus, pavadījām kopā nedēļas nogales. Tiesa, uz beigām jau kļuvu tramīgs – bija nepieciešamība pēc savas mūzikas vietas. Arī par valdību varu teikt tikai to labāko – teicami novadīja krīzi, dāsni atbalstīja arī mani," saka Guntis Vanags.
Panna, Metro, Depo
Pats sākums bija klubs Panna Teikas studentu kopmītnēs, 90. gados notika pārcelšanās uz centru, 1998. gadā atverot klubu Metro blakus vietai, kur tagad ir Kaņepes Kultūras centrs. Tur notika gan elektroniskās mūzikas pasākumi, gan rokgrupu koncerti, tāpēc abi kluba dibinātāji pēc dažiem gadiem nolēma šķirties – vecajā vietā kādu laiku vēl palika elektroniskās mūzikas klubs, kas mainīja nosaukumu uz M-808, savukārt Vaļņu ielā Vecrīgā 2002. gadā tika atvērts klubs Depo. Sākotnēji tas darbojās ne tikai vakaros, bet arī pa dienu, piedāvājot virtuvi – dažādiem ēdieniem tika doti latviešu rokgrupu nosaukumi (tās bija apvienības, kuras regulāri tur spēlēja): Dzelzs vilks, R.A.P., Inokentijs Mārpls, The Mundane, Pienvedēja piedzīvojumi u. c.
Kad šī gadsimta pirmajā desmitgadē Zviedrija atbalstīja savu rokgrupu eksportu un bieži vien Depo bija iespēja dzirdēt lieliskas, bet nevienam nezināmas zviedru grupas, Guntis koncertos kā iesildītājus tām pievienoja kādu no iepriekšminētajām latviešu rokgrupām, kas garantēja publikas interesi. Depo bija kā otrās mājas daudziem, arī šo rindu autors tur pavadījis neskaitāmus neaizmirstamus vai miglā tītus vakarus un naktis, tur izguļoties un atkal mostoties, lai mestos kārtējās rokenrola ugunīs vai vērotu savas pasaulslaveno grupu Placebo, The Smashing Pumpkins, The Cure, Radiohead, The Strokes, Guano Apes un R.E.M. koncertfotogrāfijas, kas bija izstādītas kluba augšstāvā.
Kluba dzīvi daudz dokumentējis fotogrāfs Kristaps Kalns – viņa fotogrāfijas ilgus gadus bijušas kluba interjera sastāvdaļa. Depo uzstājušies arī visā pasaulē pazīstami mākslinieki, kuriem šāds neliela kluba formāts bijis atbilstošāks nekā Sapņu fabrika vai Palladium, – grupas The Legendary Pink Dots, Handsome Furs, G.B.H., Molčat doma, Bell Orchestre, grupas Swans dalībniece Žarbo, Frenks Tērners un citi.
Brieduma gadi
Kluba Depo astoņpadsmitās dzimšanas dienas koncertiem bija jānotiek tieši tajās dienās, kad sakarā ar Covid-19 valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Kad aizgāju uz klubu, lai dzirdētu Dzelteno pastnieku koncertu, izrādījās, ka viss tomēr ir atcelts, un notika pēdējā ballīte pirms ilgāka miera perioda ar kluba saimnieku pie dīdžeja pults. Pērn Latvijas mūzikas ierakstu balvas Zelta mikrofons žūrijas Zoom sapulcē uz kluba ilggadējās apmeklētājas Noras Riekstas (Delfi) jautājumu, vai Depo vēl nav aizvēries, Guntis Vanags atbildēja īsi, bet optimistiski: "Es gaidu, kad varēšu atkal vērties vaļā."
Kopš aizpagājušajās nedēļas nogales, kad tika atcelti daudzi ierobežojumi, klubs atkal ir vaļā, un tur jau notikusi tradicionālā Sida Višesa diena ar daudzu pankgrupu piedalīšanos, un nu klāt arī marta trešā nedēļas nogale, kad klubs svin divdesmit gadu jubileju. Pirms diviem gadiem tomēr nenotikušais Dzelteno pastnieku koncerts pārcelts uz 19. martu – jāatceras, ka šīs vēsturiskās grupas atgriešanās koncerts pēc ilgas klusēšanas 2004. gadā notika tieši Depo – toreiz klubs bija pārpildīts ar cilvēkiem, kuri šo apvienību bija klausījušies kopš 80. gadu sākuma, un šie viņiem bija ilgi gaidīti svētki. Tāpēc Depo bija neierasti pilns ar cilvēkiem brieduma gados, kuri parasti koncertos nav sastopami. Nu jau arī tie, kuri toreiz bija kluba pastāvīgie apmeklētāji, ir sasnieguši mazākas aktivitātes gadus, bet Dzeltenie pastnieki ir grupa, kas vieno paaudzes jau četrus gadu desmitus, turklāt vēl šajā 19. marta koncertā spēlēs arī masu atzinību pēdējos gados izpelnījusies vecākā joprojām aktīvā latviešu pankgrupa Inokentijs Mārpls, kas Depo svinības padarīs pavisam karaliskas. Kā jau parasti, Depo savas jubilejas svin vairākas dienas – tās sāksies ceturtdien, 17. martā, kad spēlēs Čipsis un Dullais un PND. Piektdien, 18. martā, uzstāsies Dzelzs vilks un Nova koma.
Klubs Depo dod iespēju uzspēlēt arī pavisam jaunām grupām trešdienu koncertos 20 minūtes slavas – joprojām jaunie mūziķi aicināti sūtīt pieteikumus un piedzīvot skatuves ugunskristības. Nākamais sērijas koncerts paredzēts 23. martā ar grupām Oryzo, Chornobog, Šmigos un Fear Frequency.
Tu vari izbraukāties pa visādiem pasaules ceļiem krustu šķērsu, bet agri vai vēlu atgriezīsies Depo. Daudz laimes un vēl ilgus gadus!