Šekspīra traģēdijā balstītais Makbets ir viens no drūmākajiem Verdi darbiem, un tāda ir Berija Koska izrāde, kura burtiski slīgst melnumā. Tā ir lakoniska, tajā nav lieku dekorāciju un rekvizītu – galvenie varoņi visu laiku ir skatuves priekšplānā. "Visa atbildība ir uz mūsu pleciem, galvenokārt – uz Makbeta lomas atveidotāja pleciem," saka Anna Ņetrebko. "Šajā interpretācijā Makbets ir neprātīgs, destabilizēts un satraukts, un tas padara dziedāšanu vēl sarežģītāku," viņa piebilst.
Kādas raganas redz Makbets?
Kara laukā Makbets ir drosmīgs, bet dzīvē viņam pietrūkst drosmes – daudz spēcīgāka par vīru ir viņa sieva. Luka Salsi ir pārliecināts, ka Makbetu fascinē sievas spēks. Dziedātājs uzsver, ka Verdi ļauj izjust katra personāža emocionālā un psiholoģiskā rakstura smalkākās nianses: "Verdi un Mocarts ir visu laiku izcilākie teātra meistari."
Lēdijas Makbetas manipulācijas iznīcina arī viņu pašu – viņa zaudē dvēseles mieru un sabrūk. "Ir jāparāda, ka nogalināt ir grūti, un ir jāparāda, kā cilvēks jūtas pēc nozieguma. Gandrīz visi operas varoņi ir karavīri. Makbetam ir jānogalina karalis viņa istabā, bet izdarīt to izrādās sarežģīti," uzskata Anna Ņetrebko.
Režisors Berijs Koskis izrādē izceļ Makbeta un lēdijas Makbetas iekšējo drāmu – viss, kas notiek, dzimst viņu iztēlē. "Tā ir drāma, kuru virza fantāzijas, bailes un halucinācijas. Operā tas ir sajūtams asāk nekā Šekspīra lugā – Verdi mūzikā tiek ģeniāli atainoti varoņu murgi," stāsta režisors.
"Kad iestudēju Makbetu drāmas teātrī, man uz skatuves vienmēr bija raganas. Operā es meklēju koncepciju, kurā var iztikt bez reālisma un ilustrēšanas. Negribēju rādīt ne raganu kori, ne slepkavu kori, ne asinis. Parasti režisors saskaras ar jautājumu: kā uz skatuves atveidot raganas? Taču pats jautājums ir slazds, tas ir jāuzdod citādi: kādas raganas redz Makbets? Visādas! Tās ir reālas un nereālas, vīrišķas un sievišķas, mirušas un dzīvas. Raganas uz skatuves ir ticamas tikai tādā gadījumā, ja tiek parādītas no Makbeta skatpunkta," apgalvo Berijs Koskis.
Sižetam attīstoties, nervozais, paranojas pārņemtais Makbets pārvēršas par nogalināšanas mašīnu, savukārt lēdija Makbeta zaudē savu spēku.
Caur sapņu durvīm
Izrādē lielu lomu spēlē gaismas un tumsas kontrasts. Uz skatuves redzamo šķietami bezgalīgo melno koridoru akcentē daži gaismas avoti: rodas iespaids, ka šajā gaismas būrī varoņi uzvedas kā laboratorijas žurkas. "Jūs nezināt, kas ir šī gaisma, kas apspīd figūras. Vai tas ir liktenis? Vai tas ir kaut kas dabīgs vai mākslīgs? Kā naktstauriņi varoņi lido uz gaismu," savas idejas atklāj režisors.
Mūzikā Berijs Koskis sadzird galveno varoņu mīlasstāstu: "Tas nav romantisks mīlasstāsts, tā ir divu cilvēku simbiozes un apsēstības kombinācija. Viņš nevar bez viņas, un viņa nevar bez viņa. Viņi ļoti labi pazīst viens otru. Mūzikā dzirdam gan vientulību, gan mīlestību – ne tikai alkas pēc varas." Beriju Koski neinteresē Makbeta politiskā dimensija: "Makbets bieži ir ticis iestudēts kā politiskā drāma, turklāt ļoti veiksmīgi. Tas ir bijis izplatīts operas lasījums pēdējos trīsdesmit gados. Manuprāt, stāsta politiskais aspekts Džuzepem Verdi nav galvenais un šī opera ir jāatver caur sapņu durvīm."
Šeit var noskatīties Vīnes Valsts operas direktora Bogdana Roščiča vadīto raidījumu, kas veltīts Makbeta pirmizrādei:
Vīnes Valsts operā, kura kopš 19. maija atkal uzņem skatītājus, Makbetu varēs dzirdēt 21., 24. un 28. jūnijā (divās pēdējās izrādēs lēdiju Makbetu dziedās Anna Piroci). Sezona, kuru ir pamatīgi izjaukusi koronavīrusa pandēmija, tiks noslēgta 30. jūnijā. 2021./2022. gada sezona Vīnē tiks atklāta 3. septembrī.
Informācija: wiener-staatsoper.at