Pīts Dohertijs. Pēdējais skandalozais romantiķis

Dohertijs ir burvīgs! Rudakam taisnība.

Es te iebildīšu, jo Pīts Dohertijs ir atstājis vienas no paliekošākajām pēdām šīs desmitgades rokmūzikā līdzās The White Stripes, The Strokes, Muse, Yeah Yeah Yeahs u.c. Šī lētā slava nebūt nav vienīgais, ko Dohertijs aiz sevis atstās. Ir daudzi, kuri viņa muzikālo darbību nevērtē augstu, bet es piederu pie tiem otrajiem un priecājos, ka ar mani vienots ir arī britu mūzikas žurnāls NME.

Bet, redz, ja šim puisim nekā cita nav, ar ko izcelties uz līdzīgo pulka, vai, ja precīzāk, viņu pamana tieši šādu ne pārāk estētisku darbību dēļ, tad taču ir jābūt "pa īstam"! ;) Ironizēju. Vismaz man ne pārāk šāda lēta slava bez paliekošām muzikālām kvalitātēm (disku štancēšanu par kvalitātes rādītāju mēs taču neuzskatām, vai ne?)

Jēziņ, tā kā tas būtu kaut kas apbrīnas vērts, ka cilvēks tāds tiešām var būt "pa īsto"! "Viņš goda vārds ir atkarīgs un goda vārds viņš mēdz uz skatuves izvemties!" "Nē, viņš nemaz nav tik kruts - viņš īstenībā iebāza rīklē pirkstus!"

Marianna Feitfula arī domā, ka Dohertijam visi šie skandāli ir tikai perfekti izstrādāts mārketings, jo viņa savā mūžā esot redzējusi pietiekami daudz īstu no narkotikām atkarīgu frīku, kuri patiešām nekontrolē situāciju. Es varbūt esmu naivs, tomēr ticu, ka Dohertijs īstenībā ir tāds, kāds ir - vai tad cilvēkam patiešām būtu jānomirst, lai viņam noticētu? Un es savām acīm esmu redzējis tai pašā Oslo pēc tā aresta, kā viņš narkotiku trūkumu cenšas kompensēt ar vodku, un koncerta vidū viņu pārņem konvulsijas un viņš izvemjas uz skatuves. Dziesmas ir labas un tās tāču neizklausās pēc meliem un tas ir galvenais. Marianna Feitufula gluži vienkārši, pati būdama veca narkomāne, cenšas parādīt, ka viņa, lūk, zina, kā izskatās īstie un redz cauri, bet aizmirst, ka tagad ir cits laiks un viss nevar notikt gluži tāpat kā sešdesmitajos.

"Viņš izraisa apbrīnu ar savu naivumu, kad, zinot jau tā pastiprināti sev pievērsto uzmanību, dod policijai iespēju sevi atkal pieķert ar narkotikām. Rodas iespaids, ka viņš gluži vienkārši nesaprot, ka atkal iekritīs" - par šo tomēr īsti negribētos piekrist. Jo, lai arī kā Dohertijam neizdotos vairākiem aizmālēt acis, iestāstot, ka tāds viņš ir pa īstam, tomēr pa vīlēm ārā spraucas falšums, un neizdodas noticēt, ka viņš tiešām nesaprot ko dara. Tā vietā sajūta - perfekti izstrādāts mārketings.

peedeejais nariks

Nu, lai tik šoreiz atbrauc...