Koncerts Lielajā ģildē 13. janvārī būs jau otrais LNSO jaunajā ciklā Klasikas virsotnes, vakaru vainagos Pētera Čaikovska 6. Patētiskā simfonija.
Baiba Skride dzimtenē viesojas samērā reti. Iepriekšējā viņas sadarbība ar LNSO un tā galveno diriģentu Andri Pogu bija festivālā LNSO vasarnīca 2015. gada augustā, atskaņojot Bendžamina Britena vijoļkoncertu. Abus Karola Šimanovska vijoļkoncertus, kas Latvijā skan reti, Baiba Skride ierakstījusi kopā ar Oslo filharmonisko orķestri un diriģentu Vasiliju Petrenko. 2014. gada nogalē Orfeo izdotais CD uzreiz ieguva BBC Music Magazine mēneša titulu BBC Music Choice. Savukārt Vācijas mūzikas kritiķi to iekļāva gada ceturkšņa atzinību sarakstā Bestenliste. Šimanovska otrais vijoļkoncerts ir pārpilns romantiskas burvības un orķestra krāsu mirdzuma, vijolei te ir iespēja rādīt gan dvēselisku bezgalīgumu, gan spēcīgu temperamentu.
Ko Šimanovska 2. vijoļkoncerts nozīmē tev personiski?
Baiba Skride. Šis Šimanovska koncerts ir daudz mazāk zināms un mazāk spēlēts nekā pirmais. Abi ir ļoti skaisti un muzikāli nozīmīgi. Pirmais ir mazliet ēteriskāks, bet šis, otrais, ir tautiskāks, tuvāks zemei un publikai varbūt pat pieejamāks. Abiem ir unikāla orķestra skaņa un harmonija, vijole ir daļa no simfoniska stāstījuma.
Tavs aizvadītā gada īpašais notikums?
Mana debija ar New York Philharmonic pagājušā gada februārī bija vissvarīgākais notikums – fantastisks orķestris un publika, un ar tādu iedvesmojošu diriģentu – Kristofu Ešenbahu, vienkārši prieks. Bet, protams, ir bijuši daudzi jauki piedzīvojumi – koncerti, muzikāli pārsteigumi, prieki. Personiski vislielākais notikums bija vasaras ceļojums (starp koncertiem) ar ģimeni uz otru pasaules galu – izceļojām Fidži un Vanuatu salas, tas arī bija ļoti interesanti, piedzīvojumu pilni un iedvesmojoši.
Ģeogrāfiski un muzikāli plašs radošais vēriens būs arī šogad?
Šobrīd tieši gatavojos lielam notikumam – Sofijas Gubaiduļinas Trio koncerta (pārējie solisti – čells un bajāns) pasaules pirmatskaņojumam Bostonā un Kārnegihollā februāra beigās ar Andri Nelsonu un viņa Bostonas Simfonisko orķestri. Es ļoti cienu Gubaiduļinu, viņas spēcīgo un nopietno mūziku, viņas dziļumu, godīgumu mūzikā. Ļoti, ļoti priecājos, ka man ir iespēja atskaņot jaunu, tikko pabeigtu viņas darbu, iepazīt to no paša sākuma, atklāt un iedzīvoties jaunā pasaulē! Gada gaitā kā jau vienmēr – ceļoju apkārt, spēlēju koncertus un cenšos visur kaut ko jaunu pieredzēt, piedzīvot. Spēlēju arī jaunā klavieru kvartetā kopā ar Laumu Skridi, franču altisti Lizu Berto un nīderlandiešu čellisti Harietu Krigu. Mums vēl nav kopīga nosaukuma. Katra spēlējam arī citos sastāvos, bet kopš pirmās reizes tik labi sapratāmies, ka labprāt turpinām. Nu jau būs diezgan daudzi koncerti kopā.
Joprojām spēlē Krēmera aizdoto vijoli?
Ne, Krēmera vijoli vairs nespēlēju. Šobrīd man ir viena cita Stradivāri vijole no Londonas, tā aizlienēta no Nīmanu ģimenes. Man ir arī viena modernā vijole.
Modernā – XXI gadsimta vijole?
Pavisam jauna, franču meistara Patrika Robēna pagājušajā gadā darināta. Tā vēl man nepieder, šobrīd izmēģinu, un tad jau redzēs. Stradivāri vijole šobrīd ir iedota uz gadu, varbūt ilgāk.
Tuvāko mēnešu koncertplānā redzamas vairākas tavas uzstāšanās Vīnē un citur Eiropā, Ziemeļvalstīs, ASV. Dodies arī uz eksotiskām zemēm?
Šogad vairs ne. Maijā spēlēšu Sidnejā, oktobrī vēlreiz došos uz ASV, Sanfrancisko.