Renato Borgeti ir bagātīgo Dienvidbrazīlijas gaučo mūzikas tradīciju meistars, spoža zvaigzne šajā žanrā. Borgeti popularitāte pasaulē ir liela un biļetes uz viņa koncertiem tiek izpirktas zibenīgi, apgalvo I.Davidova. Vieskoncertā Rīgā viņš kopā ar savu kvartetu, kurā muzicē ģitārists Danjels Desaleite (Daniel de Sa Leite), pianists Vitors Peiksvoto (Vitor Peixoto) un saksofona, kā arī flautas virtuozs Pedro Figveiredo (Pedro Figueiredo) atskaņos Latīņamerikas mūziku ar džeza, tango, pasaules popmūzikas, polkas un mizetes deju elementiem, arī ar afrikāņu sinkopēm un itāliski spāniskām stila ietekmēm.
R.Borgeti savulaik spēlējis kopā ar leģendāro XX gadsimta džeza vijolnieku Stefanu Grapelli un Ronu Kārteru, un ir pirmais no brazīliešu mūziķiem, kurš par savu debijas CD saņēmis Zelta disku (200 000 kopiju!), turklāt viņa pirmais Eiropas CD “Gauchos” (“Quinton” 2005) tika nominēts “Deutschen Schallplattenkritik” balvai. 1991.gadā R.Borgeti ieguva Sanpaulu kritiķu asociācijas balvu. Viņa Brazīlijas CD 2005 gadā nominēts “Grammy Latino” balvai. Borgeti skaņdarbi ir balstīti uz viņa dzimtās pavalsts Riugrandi du Sulas folkloras elementiem. Turienes mūzika bieži asociējas ar gaučo (Latīņamerikas etniskās grupas) vīriešu deju melodijām un ar brazīliešu instrumentu “gaita ponto” – instrumentu, kas līdzīgs akordeonam. Akordeonu Brazīlijā savulaik ieveda portugāļu kolonizatori, savukārt XX gadsimta itāļu emigranti spēcīgi ietekmēja tā spēles stilu. Ir svarīgi atzīmēt, ka fandango deja Latīņamerikā ir ieceļojusi no Spānijas un šeit labi iedzīvojusies.
Savu pirmo disku Borgeti ieskaņoja 1984. gadā un kopš tā laika katrs jauns viņa ieraksts ir iemantojis aizvien lielāku popularitāti. Borgeti ir izrāvies no vecajām formām, atjautīgi īstenojot jaunas idejas, taču aizvien saglabā uzticību savām folkloras saknēm, uzsver I.Davidova.