“Septiņdesmit pieci gadi Latvijas mērogam ir ļoti cienījams cipars! No Rīgas Doma zēnu kora mazajiem dziedoņiem ir izauguši daudzi ievērojami vīri, piemēram, Mārtiņš Brauns, Boriss Rezņiks, Uldis Stabulnieks, Uģis Prauliņš, arī pašreizējais kora diriģents Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māris Sirmais, Ivars Cinkuss, Ints Teterovskis, Ainārs Rubiķis, Jānis Liepiņš, Jānis Ozols, ērģelnieks Aivars Kalējs un daudzi citi izcili mūziķi. Ar prieku gaidu šo jubilejas koncertu, arī pats plānoju to apmeklēt. Latvijas Universitātes Lielā aula zēnu balsīm ir akustiski ļoti piemērota vieta un tur sudrabotās eņģeļu balstiņas, kā mēs tās saucam, skanēs visskaistāk un klausītāji varēs koncertu vislabāk izgaršot. Hendeļa Mesija ir brīnišķīga izvēle, tas ļoti piestāv zēnu korim un viennozīmīgi jubilāra cienīga izvēle. Šis koncerts būs svētki! Tam būs liela pievienotā vērtība,” stāsta ilggadējais zēnu kora vadītājs un diriģents, Rīgas Doma kora skolas dibinātājs un direktors daudzu gadu garumā Jānis Erenštreits.
Rīgas Doma zēnu koris dibināts 1950. gadā, regulāri koncertējot ne tikai visas Latvijas vadošajās koncertzālēs un baznīcās, bet arī daudzās pasaules valstīs. Koris pabijis Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Amerikā, Kanādā, Japānā u.c. Koris ir izdevis 23 kora ierakstus, akcentu liekot uz latviešu komponistu darbu ierakstiem, protams, neapejot arī klasikas pērles, kā V. A. Mocartu, J.S. Bahu u.c. autorus. Vairākkārtīgi koris saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu balvas un spējis ar savu darbību un profesionalitāti pārliecināt 2001. gada Lielās mūzikas balvas žūriju, ka šim kolektīvam un tā mākslinieciskajam vadītājam ir jāsaņem Lielā mūzikas balva par aktīvu koncertdarbību Latvijā un latviešu mūzikas popularizēšanu ārvalstīs. Lielajai mūzikas balvai koris nominēts arī 2008., 2009. un 2012. gadā.
Kopš 1998. gada kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Klišāns - augstākās klases diriģents, kura dzīves pieturpunktos var atzīmēt prasmi interpretēt mūziku no renesanses līdz laikmetīgajam skaņu rakstam, kurš uzskata, ka svinga izjūta palīdz interpretēt arī Bahu, kas nebaidās uzdot neērtus jautājumus mūzikas dzīves krīzes situācijās, bez tam prot savām rokām meistarot rāmjus bišu medus savākšanai un vēl daudz ko citu. Bez Mārtiņa Klišāna darbības vairs nav iedomājami Latvijai tik nozīmīgie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kā arī diriģentam ir iespēja vadīt skološanas procesu un redzēt kā skolu vecuma jaunaudze izaug no Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu svētku birztalas un veidojas par tūkstošzarainu dziedātāju un diriģentu mežu. Pie šī procesa Mārtiņš ir pielicis arī savu artavu (Latvijas skolu jaunatnes IX, X, XI, XII, XIII Dziesmu svētku virsdiriģents) vienmēr akcentējot, ka, lai ietu uz priekšu, ir jānovērtē pagātne, kā mantra ir jādzied tautā iesakņojušās klasiķu dziesmas. 2015. gadā Mārtiņš Klišāns kļuvis par Triju zvaigžņu IV šķiras Ordeņa virsnieku.
“1741. gada vasaras beigās 24 dienu laikā Georgs Frīdrihs Hendelis uzraksta savu slavenāko darbu - oratoriju Mesija un jau 1742. gada aprīlī Dublinā Hendelis pats vadīja šīs oratorijas atskaņojumu. Tas bija labdarības koncerts. Arī visus vēlākos šīs oratorijas atskaņojuma ieņēmumus Hendelis ziedoja Londonas bāreņu namiem, pamestiem bērniem. Šī oratorija bija rakstīta angļu valodā. Bet vēlāk tā tika tulkota arī viņa dzimtajā vācu valodā. Un viens no tulkojumiem pieder arī reiz Rīgā dzīvojušajam vācu rakstniekam, dzejniekam, teologam Rīgas Domskolas skolotājam Johanam Gotfrīdam Herderam. Pie pašas Rīgas Doma baznīcas ir arī neliels Herdera vārdā nosaukts laukums, kur ir uzstādīts piemineklis šim vīram,” stāsta muzikoloģe Iveta Grunde.
Jubilejas koncertā kopā ar Rīgas Doma zēnu kori un kamerorķestri Sinfonietta Rīga uzstāsies īpaši solisti.
Florians Sievers – vācu izcelsmes tenors, dziedāšanu mācījies pie Bertolda Šmida Leipcigā, kur 2021. gadā kursu absolvējis ar izcilību. Viņa sniegums ieskaņots daudzos CD, video un radio ierakstos. Plašais repertuārs, sākot no baroka līdz klasiski romantiskiem skaņdarbiem un laikmetīgajai operai, liecina par dziedātāja stilistisko kompetenci un plašo repertuāra dažādību.
Mecosoprāns Ilze Grēvele-Skaraine ieguvusi maģistra grādu Senās mūzikas dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studējusi arī Hāgas Karaliskajā konservatorijā Nīderlandē un Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas un operdziedāšanas pedagogiem. Ilze Grēvele-Skaraine ir Lielās mūzikas balvas 2019 nominante, starptautiskā Alīdas Vānes jauno operdziedātāju konkursa 2019. gada laureāte, konkursa Ineses Galantes talanti 2018 uzvarētāja. 2019. gadā debitējusi Barbaras lomā Riharda Dubras operas Suitu sāga pasaules pirmizrādē. Jau vairāk kā astoņus gadus ir viena no vadošajām solistēm baroka korī Collegium Choro Musici Riga. Kopš 2018. gada ir pieaicinātā docētāja Senās mūzikas katedrā JVLMA un viesmāksliniece Latvijas Nacionālajā operā.
Baritons Rihards Millers ieguvis bakalaura un maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vokālās prasmes papildinājis meistarklasēs pie Aksela Everarta, Džojas Mammenas, Natālijas Štucmanes, Līves Jansenas, Dmitrija Vdovina, Ingas Kalnas. Kopš 2014. gada Rihards Millers ir Latvijas Nacionālās operas solists.
Mecosoprāns Tīna Gelnere absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Karalisko Velsas Mūzikas un Drāmas koledžu, kā arī studējusi Parmas Arrigo Boito konservatorijā Eiropas Operas akadēmijas ietvaros. Dziedātājas repertuārā iekļautas gan operu lomas, gan senās un laikmetīgās mūzikas darbi. Tīna Gelnere ir festivāla Sansusī 2023. gada mūziķu kautiņu uzvarētāja un Pētera Vaska fonda 2024. gada kompozīciju konkursa balvas par izcilu interpretāciju ieguvēja. Šobrīd Tīna studē profesionālajā doktorantūrā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, specializējoties laikmetīgajā vokālajā mūzikā.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīze kasēs un internetā.