Bet aiz muguras jau trešdienas un ceturtdienas notikumi. Ja par trešdienas iespaidiem jau esmu izpaudies, kārta ceturtdienas apskatam, un kaut arī pats skaļākais vārds, kas nupat izskanējis arī Latvijā, ir Foo Fighters, priekšroka ir dāmām.
Kaut kad esmu jau izteicies, ka mūsdienu mūzikā pilnīgi viss, kam pieskaras Džeks Vaits, pārvēršas zeltā, tad tas attiecas arī uz ceturtdienas varoni Elisonu Mošārtu, kura dzied Vaita grupā The Dead Weather, bet šogad Open'er uzstājās ar savu grupu The Kills. Rīgā viņi šomēnes bija "tikai'" Foo Fighters iesildītāju statusā, bet Open'er, kaut arī pirms tiem pašiem Foo Fighters, spēlēja pilnu koncerta programmu, kārtējo reizi apliecinot, ka ir viena no mūsdienu labākajām rokgrupām, kas no dueta kļuvis par kvartetu, jo sākotnējo bungmašīnu un saprogrammēto basu tagad dzīvajā spēlē vēl divi mūziķi. Un, ja kādu sievieti mūsdienās varētu dēvēt par roka dīvu, par kādām savulaik kļuva (un joprojām ir, ja kaut kur retumis parādās jau kā leģendas) Patija Smita, Debija Herija no Blondie, Sūzija Kvatro, PJ Hārvija, Kortnija Lava, Šerlija Mensone no Garbage, vēlāk arī Kerena O no Yeah Yeah Yeahs, tad Elisonai uz šo goda nosaukumu vislielākās tiesības pieder tieši tagad. Viņa nav pārvērtusies par skatuves šovu mašīnu un uzstājoties jūtas tikpat brīvi kā pašos The Kills lo-fi underground sākumos pirms piecpadsmit gadiem. Ja viņas partneris Džeimijs Hinss tomēr dara savu darbu, jo viņam ne vien jādzied, bet jāspēlē galvenās ģitārpartijas, tad Elisona ir šovmene, kura apspīlētās ādas biksēs brīvi un nevis izkopti, bet dabiski seksīgi kā tāda valdzinoša kaķene pārvietojas pa skatuvi, brīdi pa brīdim uzspēlē otru ģitāru, sintezatoru vai padauza bungas, pēc pēdējā sitiena vāles aizmetot pa gaisu un izbauda katru dziesmu, kuru dzied, vijoties ap statīvu kā pats rokenrola iemiesojums, brīžiem arī nokrītot gar zemi. Bet tās nav nekādas apreibinošās vielas – viņas acu skatiens ir skaidrs, smaids patiess un jebkuru sava ķermeņa kustību viņa kontrolē. Abi ar Hinsu izskatās kā viens otram radīti skatuves mākslinieki, ar sajūsmu uztverot jebko, ko otrs dara, laiku pa laikam noskūpsta viens otru, un, ja kaut kas neiepatiktos, varētu visu acu priekšā arī izkauties. Tā ir īsta mīlestība. Reti var redzēt, ka mūziķi uz festivāla galvenās skatuves nevis mazā klubiņā to dara ar tādu baudu un brīvību. The Kills ir neapšaubāmi Open'er otrās dienas līderi.
Tūliņ seko M.I.A. – Šrilankiešu izcelsmes britu mūziķe – savulaik novatoriski eksperimentāla elektroniķe, repere un dziedātāja, kura kļuva par superzvaigzni pēc sava uz The Clash dziesmas Straight To Hell bāzētā hita Paper Planes izskanēšanas kinogrāvējā Graustu miljonārs, kaut modernās popa elektronikas pazinējiem viņa bija zināma arī pirms tam. Pēc stundu gara krāšņa skatuves šova ar bungādiņas gandrīz caursitošām skaņām, ko veido dīdžejs, iespaidīgām dekorācijām, gaismām, un trīs papildu dziedātājām un dejotājām, pašai M.I.A. ik pēc mirkļa dodoties savu nemitīgi spiedzošo fanu (98% tās ir jaunas meitenes) rokās, viņa beidz, protams, ar Paper Planes, lai pazustu uz neatgriešanos. Dabūjāt, ko gaidījāt un "čau".
Par vakara galvenajiem varoņiem dēvētie Foo Fighters – Deivs Grols ar kompāniju – izbauda savu slavu pēc pilnas programmas. Grupu, kas dzimusi uz Nirvana pelniem pēc tās par Grolu daudz talantīgākā līdera un dziesmu autora Kurta Kobeina nāves, nekad nespēšu uztvert nopietni, lai cik pārliecinošus koncertšovus milzu pūļu priekšā viņi nespēlētu. Nevar noliegt, to viņi daudzu gadu gaitā ir iemācījušies un gan jau darīs tik ilgi, kamēr elpos. Lai viņiem veicas! Vienā no dziesmām Grolam uz skatuves pievienojas iepriekš jau daudz apjūsmotā Elisona Mošārta, bet kaut kādas jau nodevas vajadzīgas par to, ka Foo Fighters paņēmuši The Kills par savas turnejas iesildītājiem, ļaujot viņus pirmo reizi sadzirdēt arī tiem, kuru garderobē ir tikai krekli ar uzrakstu Foo Fighters.
Vakaru noslēdz dāņu elektroniķis Trentemoller, kurš pirms pāris gadiem sniedza arī lielisku koncertu Palladium Rīga. Labs otrās dienas ballītes fināls, diemžēl apzinoties, ka festivāla galvenie notikumi jau pieder pagātnei. Bet labas mūzikas klausīšanās ir arī darbs. Vajadzīga arī atpūta.
MM