"Sakarā ar to, ka pats personīgi nevarēšu spēlēt koncertos martā, esmu pieaicinājis franču džeza leģendu Didjē Lokvudu pirmo reizi viesoties Latvijā un esam paplašinājuši Sempre tango projektu ar otro daļu, kas būs veltīta populārām džeza tēmām," savā paziņojumā raksta Gidons Krēmers. Tādējādi programma pārtapusi par Sempre tango & Jazz. Franču džeza vijolnieks nebūs vienīgais šī koncerta solists. Klausītāji pirmoreiz iepazīs arī pianisti Anastasiju Volčoku, kuru dēvē par pianisma leģendas Svjatoslava Rihtera mantinieci. Koncerti notiks Rīgā Lielajā ģildē 19. martā un Cēsīs Vidzemes koncertzālē Cēsis 20. martā plkst. 19.
Koncerta pirmajā daļā skanēs tango klasiķu Osvaldo Golihova un Astora Pjacollas mūzika īpaši orķestrim Kremerata Baltica veidotos aranžējumos ar Anastasiju Volčoku pie klavierēm un vibrofona virtuozu Andreju Puškarevu kā solistu. Otrajā daļā līdzās populārām džeza tēmām varēs iepazīt arī paša Didjē Lokvuda kompozīcijas. "Esmu pārliecināts, ka neviens, kurš nopircis biļeti uz Sempre Tango & Jazz - Kremerata Baltica sastop Didjē Lokvudu, nenožēlos unikālo tikšanos ar Pjacollas, Elingtona, Čika Koreas un daudzām citām iemīļotām melodijām pilnīgi jaunās skaņās," uzsver Krēmers.
"Man nekad nav patikušas noslēgtas teritorijas, barjeras man rada tikai vienu vēlēšanos - tās pārkāpt," saka slavenākais franču džeza vijolnieks, starptautisko džeza skatuvju varonis, kurš pagājušajā gadā ar spilgtiem koncertiem atzīmēja karjeras četrdesmito gadadienu. Lokvuds ir slavens ar savu spēju veidot jaunu mūzikas skaņu ainavu, to papildinot ar dažādu skaņu atdarinājumiem uz vijoles. Viņa iedvesmas avoti ir gan klasiskā mūzika, džezs, blūzs un roks, īpaši Džona Koltreina, Telonija Monka, Džimija Hendriksa, Stīvija Vondera un Frenka Zapas radošais mantojums, gan arī tradicionālā etniskā kultūra un vienkārši skaņas, kas ikdienā dzirdamas viņa dzimtajā Francijas pilsētā Kalē.
Vijoles spēli Didjē Lokvuds apguvis no sešu gadu vecuma, sekojot sava tēva - vijoles profesora - pēdās. Jau 13 gadu vecumā viņš spēlējis vietējā teātra orķestrī, vienlaikus arvien vairāk pievēršoties džezam. Par to viņam interesi raisījis vecākais brālis džeza pianists Fransiss Lokvuds. Visbeidzot vijolnieks studijas Kalē konservatorijā pārtraucis, lai pievienotos progresīvā roka/džeza grupai Magma. Kā Mišela Kolombjē bigbenda mūziķi viņu ievēroja leģendārais vijoļdžeza pionieris Stefans Grapelli, kurš uzaicināja kopīgā turnejā. Savukārt par solokarjeras sākumu uzskatāms brīdis, kad ar viņu duetā vēlējās spēlēt ievērojamais amerikāņu džeza vecmeistars pianists Deivs Brubeks. Mākslinieka radošajā kontā ir vairāk nekā 4000 koncertu, viņš dodas pasaules turnejās, sniedz arī meistarklases un 2001. gada izveidojis pats savu stīgu instrumentu skolu CMDL (Centre des Musiques Didier Lockwood). Par savu ieguldījumu mūzikā viņš saņēmis daudzus apbalvojumus.
Didjē spēlē gan akustisko, gan elektrisko vijoli, meistarīgi improvizē no klasiskā džeza un džezroka līdz azartiskai čigānu mūzikai. Mūziķa darbības lauks ir plašs - no filmu skaņceliņiem līdz unikālam, daudzveidīgam džeza un klasiskās mūzikas koncertšovam Jazz et la Diva. "Koncerts? Ne gluži. Teātris. Jā, bet ne tikai. (..) Definēt Didjē Lokvuda jauno priekšnesumu nemaz nav viegli," raksta Figaroscope, pašu koncerta varoni godājot par improvizācijas karali.
Didjē nav no tiem, kuri spēlē, raugoties nenoteiktā tālumā. Vijolniekam patīk jokot, sarunāties ar publiku, to izaicināt un iesaistīt, jo, viņaprāt, "bez publikas piedalīšanās nav izrādes". Zālē sēdošie bērni ķiķina no prieka, kad viņš liek savai vijolei smieties, atdarina lakstīgalas dziedāšanu vai pulksteņa tikšķus. "Viņš ir dinamīts, viņā ir vulkāniska enerģija," gaidāmo viesi raksturo muzikoloģe Ingrīda Zemzare. Taču Didjē spēlei vienmēr ir raksturīgs francisks smalkums, elegance un apburošs šarms.