Gribat redzēt, kā dramatiskais soprāns Nīna Stemme tēlo eskorta servisa dāmu un kā aizlido miskastē "septiņu durvju simbolisms"? Jums ir jāpiedzīvo Bavārijas Valsts operas jauniestudējums Judīte, kurā Eiropas teātra galvenā feministe britu režisore Keitija Mičela ir apvienojusi divus ungāru skaņraža Bēlas Bartoka darbus – Koncertu orķestrim un viencēliena operu Hercoga Zilbārža pils.
Gan muzikālā, gan drāmas teātra klasiku Keitija Mičela allaž interpretē caur feminisma prizmu: viņa cenšas atjaunot taisnību dzimumu cīņā un aizstāvēt varoņu sieviešu tiesības, ja tās jebkad ir bijušas pārkāptas. Tāpēc nebrīnieties, ka Minhenes izrādes Judīte programmas vāku rotā aktrises Helēnas Mirenas portrets – tas ir kadrs no televīzijas seriāla Galvenais aizdomās turamais/Prime Suspect (1991), kurā viņa atveido augsta ranga policisti.
Nav robežu un baiļu
Bartoka kompaktā, emocionāli koncentrētā opera Hercoga Zilbārža pils parasti tiek kombinēta ar citu autoru darbiem: piemēram, Parīzes Nacionālajā operā – ar Fransisa Pulenka Cilvēka balsi (režisors Kšištofs Varlikovskis), Hamburgas Valsts operā – ar Pētera Etveša Bez asinīm (režisors Dmitrijs Čerņakovs), Ņujorkas Metropolitēna operā – ar Pētera Čaikovska Jolantu (režisors Marjušs Treliņskis). "Taču es tik ļoti mīlu Bēlas Bartoka mūziku, ka savam iestudējumam vēlējos atrast vēl kādu viņa darbu. Es piedāvāju Koncertu orķestrim, tādējādi visu vakaru esam viena komponista muzikālajā pasaulē. Koncerts ir kā prelūdija pirms operas," savu izvēli skaidro režisore Keitija Mičela.
Skanot Koncertam orķestrim, uz lielā ekrāna tiek demonstrēta britu kinorežisora Grānta Džī speciāli uzņemtā īsfilma, kas skatītājus iepazīstina ar Keitijas Mičelas koncepciju un psiholoģiskā trillera Hercoga Zilbārža pils personāžiem. Keitija Mičela uzsver, ka filmas dinamika ir sinhronizēta ar mūzikas ritmu un vizuālie tēli atbilst koncerta tekstūrai, Bartoka skaņu ainavā jūtamajai spriedzei, skaistumam un enerģijai.
"Es uzlūkoju Hercoga Zilbārža pili kā trilleri – laikmetīgu skandināvu trilleri. Septiņu slēgto durvju simbolismu, kas ir iekodēts operas libretā, mēs izmetam miskastē," pārliecinoši paziņo Keitija Mičela. Viņa nāk klajā ar savu stāsta versiju. Hercogs Zilbārdis ir kādā metropolē dzīvojošs labi situēts uzņēmējs, kuram ir pamatīgas problēmas ar garīgo veselību. Sava debesskrāpja pagrabā viņš ir izveidojis septiņu istabu labirintu, kurā moka sievietes un izklaidējas ar viņām.
"Hercoga Zilbārža pils libretā vara pilnībā pieder vīrietim. Domāju, ka sieviete šajā stāstā ir vīrieša fantāzija. Viņš ir apsēsts ar ideju, ka jauna sieviete viņam sekos, pakļaus sevi briesmām un mīlēs viņu par spīti visam. Par spīti tam, ka viņš ir nolaupījis un nelegāli apprecējis daudzas sievietes. Tāpēc iestudējumā Minhenē ieviešam jaunu slāni, kas līdzsvaro dzimumu attiecības, – deleģējam sievietei tādu pašu varu kā vīrietim. No sieviešu skatpunkta operas sižets ir mulsinošs. Diemžēl jaunas sievietes var pieļaut stulbas kļūdas, kas noved līdz dzīvībai bīstamām situācijām. Šajā uzvedumā vēlos pārliecinoši parādīt galveno varoni sievieti, lai šis tēls uzrunātu gan vīriešus, gan sievietes skatītāju zālē. Tā es nonācu pie idejas, ka Judīte izrādē būs policiste, kura izmeklē vairāku sieviešu pazušanu un, mainījusi identitāti un tēlodama stulbu sievieti, dodas pie Zilbārža," par savu koncepciju stāsta režisore. Šī Judīte izliksies, ka ir gatava kalpot vīrieša fantāzijai, lai atrastu viņa nolaupītās sievietes.
Skandināvisku raksturu šim reālistiskajam trillerim nodrošina galveno lomu atveidotāji, divi diži zviedru mākslinieki – dramatiskais soprāns Nīna Stemme (Judīte) un baritons Jons Lundgrēns (hercogs Zilbārdis). Viņu skatuviskajā esamībā ir kaisle, aukstasinīgums, gaume, atturīgums, taču pāri visam šiem dziedošajiem aktieriem piemīt vokālā dramatisma kvēlojošais spēks un izturība. Gan Nīna Stemme, gan Jons Lundgrens jau ilgus gadus dzied vissarežģītāko repertuāru, viņi ir Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa operu maratonpartiju rūdīti superprofesionāļi, kuriem mūzikā nav robežu un baiļu.
Komandējums zemapziņā
Kinorežisora Grānta Džī filmā, kas būtībā ir dārgs, pagarināts videoklips, Nīna Stemme atveido policisti Annu Bārlovu. Apkopojot informāciju par trim pazudušām sievietēm, viņai izdodas atrast digitālo eskortservisa Senior Queens platformu un piereģistrēties tajā, lai piesaistītu aizdomās turētā varmākas uzmanību. Šim uzņēmējam, kurš sevi dēvē par Zilbārdi, ir īpatnēja gaume – viņu uzbudina nevis jaunas skaistules, bet pusmūža dāmas, vēlams ar krustiņu ap kaklu. Filmā tiek parādīta "procedūra", kā Zilbārža pilī tiek nogādāti upuri. Protams, Keitijai Mičelai šī filma ir nepieciešama daudz vairāk nekā Bēlam Bartokam, jo mūzikā tā neatklāj neko īpaši jaunu.
Filmas finālā redzam: Zilbārža šoferis atved kungam nākamo sievu – Nīnas Stemmes tēloto policisti, kura ir gatava uzbrukt ienaidniekam viņa teritorijā. Opera sākas tur, kur beidzas Koncerts orķestrim un filma. Atveras priekškars, un skatītāju acu priekšā ir autostāvvieta pagrabstāvā, kur Zilbārdis sagaida Judīti, nemaz nenojauzdams, ka viņa ir policiste feministe.
Divi Bartoka opusi organiski papildina viens otru, taču tos šķir 32 gadi – Hercoga Zilbārža pils sacerēta Ungārijā 1911. gadā, kad komponistam bija trīsdesmit gadu (pirmatskaņojums notika 1918. gadā), savukārt Koncerts orķestrim uzrakstīts 1943. gadā ASV divus gadus pirms autora nāves (pirmatskaņots 1944. gadā). Pieļauju, ka Keitijai Mičelai ir bijis svarīgi, ka viņas partnere – jauniestudējuma muzikālā vadītāja – arī ir sieviete. Tā ir ukraiņu diriģente Oksana Liņiva. Minhenē viņu labi pazīst: 2013.–2017. gadā Oksana Liņiva bija Bavārijas Valsts operas muzikālā vadītāja un galvenā diriģenta Kirila Petrenko asistente un bieži šeit diriģēja izrādes. Taču Judīte ir pirmais viņai uzticētais jauniestudējums šajā prestižajā teātrī. Kopš 2017./2018. gada sezonas Oksana Liņiva ir Grācas operas galvenā diriģente. Viņai ir veiksmīga starptautiskā karjera. Sestdien, 1. februārī, Bavārijas Valsts operā notikušās Judītes pirmizrādes beigās Oksana Liņiva tika sagaidīta ar ovācijām – un absolūti pelnīti.
Šonedēļ kļuva zināms, ka viņa ir nominēta Starptautiskajai operas balvai/International Opera Award kategorijā Gada diriģents, kurā ar viņu konkurē Joana Malvica, Rikardo Frica, Alēns Altinoglu, Edvards Gārdners un Kirils Petrenko (apbalvošanas ceremonija notiks 4. maijā Londonā).
Izrādē Judīte Oksana Liņiva savā interpretācijā parāda Bartoka Koncerta orķestrim un Hercoga Zilbārža pils saikni. Brieduma gados tapušajā koncertā, kuru dzirdam vakara ievadā, summējas visa komponista dzīve un pieredze, savukārt operā ir jūtama vēlme eksperimentēt, atrast jaunu muzikālo valodu un izteiksmes veidu. Koncertā orķestrim Oksana Liņiva intonatīvi un psiholoģiski precīzi izceļ tās muzikālās frāzes, kuras Bartoks izmantojis arī Hercoga Zilbārža pilī. Mūzika ļauj iegremdēties zemapziņā, un policistes "komandējums" dvēseles tumšākajos nostūros iegūst eksistenciālas aprises.
Nogalini savus mīļotos
"Mūzikā var dzirdēt, ka Judīte ir noslēpumaina sieviete," savu varoni raksturo Nīna Stemme. "Jā, Judīte ir ziņkārīga, viņai piemīt arī seksuāla tieksme, taču viņai nav jābūt vājai. Nedomāju, ka Bartoks vēlējās viņu tādu parādīt. Visticamāk, komponists gribēja izpētīt attiecības starp vīrieti un sievieti un to, cik tālu tajās var aiziet. Šajā situācijā sievietei, protams, vispirms tika atvēlēta vājākā loma. Sižetā tiek sasniegta robeža, kad Judītei ir jāizmanto pēdējais, kas viņai ir, – savs ķermenis," piebilst dziedātāja.
Būdama dramatiska repertuāra izpildītāja, Nīna Stemme ir spēcīgas sievietes iemiesojums uz skatuves. Izrādē Judīte māksliniecei ir dubultloma – viņa ir policiste, kura spēlē Judīti. Patiesībā katra talantīga, pieredzes bagāta dziedātāja ir kā policiste slepenā aģente, kura maina identitātes. Nīna Stemme ir Turandota un Toska, Salome un Elektra, Kundri, Brīnhilde un Izolde. Šķiet, pat harismātiskajam noziedzniekam Zilbārdim no šīs sievietes ir nedaudz bail, un viņš sāk nojaust, ka spēle vairs nenotiek pēc viņa noteikumiem. Šoreiz Zilbārdis neizķepurosies, un viņa rotaļām pienāks beigas.
Pāris pārvietojas no vienas istabas uz nākamo – no moku kambara uz ieroču glabātavu, no dārglietu krātuves uz ziedošu dārzu. Piektajā istabā, no kuras, ja ticam libretam, paveras Zilbārža valstības panorāma un no mākoņiem pil asinis, Keitijas Mičelas izrādē hercogs savai viešņai demonstrē 3D kino, ieslēdzot viņu īpašā krēslā. Kad viņi nonāk sestajā istabā, kurā – režisorei nepieņemamajā simboliskajā versijā – plešas asaru ezers, Judīte beidzot izvelk pistoli un ir gatava īstenot savu misiju.
Kā vienmēr Keitijas Mičelas izrādēs, tehnoloģijas strādā precīzi, scenogrāfija ir nevainojama, dizains – perfekts. Taču iestudējums, kura dzinējspēks ir režisores pārāk racionālā, pat stūrgalvīgā koncepcija, nebūtu tik iespaidīgs bez galvenajiem varoņiem – dziedātājiem Nīnas Stemmes un Jona Lundgrēna un diriģentes Oksanas Liņivas –, kuri nodrošina Judītei unikāla, aizkustinoša mākslas notikuma statusu. Kaislīgi aplaudē visi skatītāji – arī primadonna Anna Ņetrebko operteātra direktora ložā. Mūsdienu krimināldrāma Judīte ideāli atbilst šīs sezonas devīzei Bavārijas Valsts operā – Nogalini savus mīļotos/Kill Your Darlings.
Piektdien, 7. februārī, plkst. 19.30 (pēc Latvijas laika) jauniestudējumu Judīte tiešraidē no Minhenes varēs bez maksas noskatīties Bavārijas Valsts operas mājaslapā (www.staatsoper.tv). No 9. februāra līdz 10. martam izrādes ieraksts būs pieejams straumēšanas režīmā.
Februārī Oksana Liņiva paralēli jauniestudējumam Minhenē diriģēs nozīmīgu izrādi Berlīnes Valsts operā Unter den Linden: tas būs vēl viens sieviešu spēka piepildīts darbs – Luidži Kerubīni Mēdeja ar soprānu Soņu Jončevu titullomā. Mēdeju ir uzvedusi vācu teātra klasiķe Andrea Brēta, izrāde Berlīnē notiks 8., 12., 15. un 21. februārī.
Judīte
Diriģente Oksana Liņiva, režisore Keitija Mičela
Bavārijas Valsts operā Minhenē 7., 9., 13., 16. februārī, 27., 29. jūnijā
www.staatsoper.de