Slavenais tenors Aleksandrs Antoņenko šosvētdien dziedās Rīgas Domā

Koncertā Aleksandrs Antoņenko kopā ar ērģelnieku Tālivaldi Deksni atskaņos dažādu laikmetu kamermūziku no J. S. Baha, ievērojamā itāļu komponista Džuzepes Verdi un franču komponista Šarla Guno mūzikas līdz latviešu komponistu - Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa un Jāņa Kalniņa opusiem.

«Es atkal dziedāšu arī latviešu mūziku: Alfrēda Kalniņa Jau aiz kalniem, Jāņa Kalniņa Grāmata ar krustu. Savukārt 6. jūnijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā kopā ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu atkārtosim programmu Krievu romantika, bet Opermūzikas svētkos Siguldā dziedāšu ar savu brīnišķīgo partneri Rafaelu Andželoti, kura atlidos šurp no Romas,» stāsta dziedātājs. Bez tam, šomēnes, 10. jūnijā, viņa balss skanēs Pēterburgā, festivālā Baltās naktis, Džuzepes Verdi operas Otello koncertizpildījumā pasaulslavenā diriģenta Valerija Gergijeva vadībā un, vēlāk arī koncertizpildījumā Gergijeva festivālā Roterdamā. Jūnija otrajā pusē viņš angažēts piecām Otello izrādēm Londonas Koventgardena operā ar Maestro Antonio Papano pie diriģenta pults. A. Antoņenko šovasar gatavojas arī debijai slavenajā brīvdabas amfiteātrī Veronas Arēna (Arena di Verona).

Neraugoties uz globālā vēriena aizņemtību, šogad A. Antoņenko Latvijā dzied daudz. Septembrī viņš piedalīsies divās P. Čaikovska operas Pīķa dāma izrādes Latvijas Nacionālajā operā kopā ar Krievijas opermākslas leģendu Jeļenu Obrazcovu, kura atveidos Grāfienes lomu. Nākamā gada janvārī mūsu Nacionālajā operā varēsim būt liecinieki viņa debijai Radamesa lomā Džuzepes Verdi operā Aīda.

Aleksandrs Antoņenko ir viens no šobrīd pasaulē pieprasītākajiem tenoriem. Viņa balss izskanējusi ne tikai Eiropas opernamos Diseldorfā, Berlīnē, Drēzdenē, Minhenē, Montekarlo, Vīnē, Grācā, Ženēvā, Zalcburgā, Parīzē, Londona un citviet, bet arī ASV - Ņujorkas Metropoles operā. 1998. gadā Antoņenko absolvēja Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžu, kur apguvis saksofona spēli, kā arī dziedāšanu pie Margaritas Gruzdevas, kas joprojām ir viņa vokālā pedagoģe un padomdevēja. Par pasaules slavenību opermākslā viņš kļuvis bez Mūzikas akadēmijas diploma. 2003. gadā viņš saņēma Lielo Mūzikas balvu par vokālo sniegumu operu izrādēs un Dž. Verdi Rekviēmā.