Sestdien, 10. decembrī, plkst. 19.55 to varēs noskatīties Rīgas kinoteātrī Kino Citadele tiešraidē no Metropolitēna operas. Tālā mīla ir tikai otrā sievietes komponētā opera, kura iekļauta šā teātra repertuārā visā tā pastāvēšanas vēsturē, – pirmā bija angļu komponistes Etelas Smitas opera Mežs/Der Wald 1903. gadā.
Tālo mīlu Ņujorkā diriģē Kaijas Sāriaho tautiete – laikmetīgās mūzikas speciāliste diriģente Suzanna Melki (ceturtā sieviete pie Metropolitēna orķestra pults), bijusī Pjēra Bulēza dibinātā orķestra Ensemble InterContemporain muzikālā vadītāja un pašreizējā Helsinku filharmonijas orķestra galvenā diriģente. 2017. gada rudenī Suzanna Melki stāsies Losandželosas filharmonijas orķestra galvenās viesdiriģentes amatā.
Kaijas Sāriaho opera tapusi pēc Zalcburgas festivāla pasūtījuma, tās pirmizrāde tajā notika 2000. gadā. Kopš tā laika Tālā mīla ir viena no visbiežāk izpildītajām mūsdienu operām pasaulē. Ņujorkā to iestudējis kanādiešu režisors, vizuāli iespaidīgo izrāžu meistars Robērs Lepāžs.
Tālā mīla skan franču valodā, tās libreta autors ir ievērojamais libāniešu izcelsmes franču rakstnieks Amins Mālufs. Opera stāsta par vēsturisku personību – XII gadsimta trubadūru un bruņinieku, Blejas princi Žofrē Rudelu, kurš dzīvojis Akvitānijā un sapņojis par idealizētu mīlestību. Šo lomu atveido basbaritons Ēriks Ouenss. Viņa tālo mīļoto jūras otrā pusē – Tripoles grāfieni Klemensu, kuru trubadūrs nekad nav redzējis, – tēlo soprāns Sūzena Filipsa. Vēstis vienam no otra nodod svētceļnieks (mecosoprāns Tamara Mamforda). Liela loma ir atvēlēta korim.
Opera pievēršas varoņu iekšējai dzīvei un emocionālajiem pārdzīvojumiem. Partitūrā izmantotas gan viduslaiku harmonijas, gan Ziemeļāfrikas ritmi. Darba radīšanai komponisti iedvesmojusi Olivjē Mesiāna opera Svētais Asīzes Francisks, Riharda Vāgnera Tristans un Izolde, kā arī Kloda Debisī Peleass un Melizande.
Kaija Sāriaho ir slavena ar to, ka savā daiļradē daudz eksperimentējusi ar tehnoloģijām un elektronisko mūziku. Kopš 1982. gada komponiste dzīvo Parīzē, kur savulaik ieradās, lai darbotos Eiropas avangarda centrā – Pjēra Bulēza izveidotajā elektroakustiskās mūzikas un skaņas izpētes institūtā IRCAM.