Tas ir stāsts par mātes mīlestību, kurai nav robežu, – komponists Zigmars Liepiņš atklāj sava jaunā darba būtību. Ar Transcendentālās oratorijas pasaules pirmatskaņojumu Valsts akadēmiskā kora Latvija, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Nacionālās operas soprāna Ingas Šļubovskas, mūsu pasaulslavenā tenora Aleksandra Antoņenko un diriģenta Jāņa Liepiņa sniegumā Rīgas Domā 26. aprīlī tiks atklāts ikgadējais Rīgas festivāls. Šis koncerts ir iekļauts arī Rīgas 2014 mūzikas notikumu programmā.
Kāpēc oratorijas nosaukumam izraudzīts svešādais vārds? "Tulkojumā tas nozīmē "pārpasaulīgs". Un kas ir pārpasaulīgs? Tikai Dievs un mātes mīlestība. Manā skaņdarbā uzsvērta mātes mīlestības bezgalība, tāpēc tā ir Transcendentālā oratorija," Zigmars Liepiņš stāsta par lielopusu, kas tapis ar dzejnieces Andras Manfeldes un Bībeles psalmu tekstiem. Mātes bezgalīgā mīlestība, kas spējīga uzupurēties, iedrošinājusi izpausties oratorijas žanrā, kas vispirms asociējas ar vēsturisko lielmeistaru Hendeļa, Baha, Haidna, Mendelszona, Stravinska, Onegēra jaunrades mantojumu.
"Man nebija ne prātā, ka jelkad dzīvē rakstīšu oratoriju. Mani aizkustināja pēc zemestrīces Japānā nejauši internetā atrasts stāsts. Kādas sagrautas mājas drupās glābēji atrada sievieti. Viņa bija mirusi, un glābēji jau grasījās doties prom, taču ievēroja, ka sieviete guļ ļoti neparasti – nevis kā cilvēks, kurš centies sevi pasargāt, aizsegt ar rokām, bet gan lūgšanas pozā – un kaut ko ir aptvērusi ar rokām. Zem viņas ķermeņa atrada sedziņās ievīstītu trīs mēnešus vecu puisīti. Bērniņš izrādījās dzīvs, jo māte ar savu ķermeni bija viņu pasargājusi. Blakus atrada mobilo telefonu ar viņas rakstītu īsziņu: "Ja tu izdzīvosi, tad zini, ka es tevi ļoti mīlu"," stāsta Zigmars Liepiņš.
Stāsts komponistu ļoti aizkustinājis, un viņš par to domājis diendienā, līdz sapratis – jāraksta oratorija. Sagadījies, ka tieši tad viņš devās 56 dienas ilgā kruīza kuģojumā līdz pat Austrālijai. Tas ļāvis attālināties no ikdienas, ieiet citā emocionālajā stāvoklī. "Es vēl nebiju Operas vadītājs, biju pilnīgi brīvs cilvēks. Tobrīd skaņdarbam nebija arī pasūtījuma. Rakstīju tāpēc, ka gribu," komponists atceras. Nejaušā sarunā kāda koncerta starpbrīdī viņš savu ieceri atklājis Latvijas koncertu vadītājam Guntaram Ķirsim. Kad jau bijis uz kuģa, saņēmis e-pastu, ka oratoriju vēlētos pasūtīt Latvijas koncerti.
Zigmars Liepiņš Latvijas mūzikā ir spilgti ierakstījies ar melodiskajām poproka dziesmām, leģendāro rokoperu Lāčplēsis un saviļņojošiem, talantīgi uzrakstītiem mūzikliem, kuru plejādi aizsāka Parīzes Dievmātes katedrāle. Transcendentālā oratorija gan ir pavisam citāds skatuves darbs: "Tā nav ne muzikāla drāma, ne opera. Tā ir oratorija par mātes mīlestību un stāsts par Dieva darbiem. Ko Viņš ar to gribēja pateikt?" Tomēr vispirms gribas kliegt pret debesīm, kāpēc Dievs tādu traģēdiju un netaisnību vispār pieļāva. Tāpēc Aleksandram Antoņenko komponēts solodziedājums – Glābēja pārmetums Dievam Vai Tev nav žēl?.
Transcendentālā oratorija jau bija pabeigta, kad līdzīga traģēdija notika tepat Rīgā, Zolitūdē. "Pavasarī es iztēlojos drupas, bet pie īstām drupām raudāju rudenī," atceras dzejniece Andra Manfelde. Tāpēc oratorija ir arī par traģēdijas upuriem, lai pieminētu viņus un novēlētu mūžīgu piemiņu. Sākotnējā iecere izauga daudz plašāka – oratorija ir Dieva meklētāja jautājumi dažādos dzīves posmos.
Zigmars Liepiņš
Transcendentālās oratorijas pasaules pirmatskaņojums
Rīgas Domā 26.IV plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 14–23